29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)
Domu mantojums
Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā
11
Kārļa Vanaga izdevums “Tiesībnieks” (1947–1950)
Žurnāls “Tiesībnieks” (apakšnosaukums – “Apskats latvju juristiem tiesību jautājumos”) – 1947., 1948. un 1949. gada numuri (Nr. 1, Nr. 3, Nr. 6)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt.

Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.).

Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд".

No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973).

Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks".

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zv.adv.pal. Edijs Poga
2. Decembris 2011 / 16:37
0
ATBILDĒT
Starp citu, gandrīz visi „Latviešu juristu raksti” jau sen ir pieejami arī Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkā!



Ar cieņu,

Zv.adv.pal. Edijs Poga
Zv.adv.pal.
2. Decembris 2011 / 16:29
0
ATBILDĒT
Paldies cien. autorei par rakstu un patiesi apsveicu visus ar mūsu trimdas tiesību periodikas renesansi (vismaz mūsu šodienas juristu apziņā)! Vienīgi žēl, ka tā notiek 20 gadus pēc tam, kad atkal atguvām savu brīvību. Savulaik deviņdesmitajos gados Prof. D.A. Lēbers daudz darīja, lai mazinātu vairumam mūsu juristiem piemītošo „amnēziju” attiecībā uz pirmsokupācijas un trimdas tiesību materiālu, un šīs aktivitātes ir radījušas solīdu pamatu pirmsokupācijas un trimdas tiesību materiāla pielietošanai mūsdienās, bet visticamāk neko vairāk. Prieks redzēt, ka pēdējā laikā vērojama arvien straujāka virzība mūsu tiesību mantojuma atzīšanas un apzināšanas virzienā. Piemēram, otrs trimdas tiesību periodiskais izdevums „Latviešu juristu raksti” un tajā savulaik ievietotie Latvijas advokatūras locekļu (P.Eglītis, P.Miķelsons, E.Kerno) raksti par mūsu advokatūru ir tikuši ļoti plaši izlietoti 2011.gada 1.marta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes apkārtrakstā „Par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu blakus nodarbošanos, kuras Latvijas Republikas Advokatūras likums tieši neaizliedz, savienojamību ar advokāta amatu, profesionāliem pienākumiem un stāvokli sabiedrībā”.



Nepacietībā gaidot līdzīgu rakstu par „Latviešu juristu raksti”,



Ar cieņu,

Zv.adv.pal. Edijs Poga
Zane
30. Novembris 2011 / 15:38
0
ATBILDĒT
Interesants raksts, paldies!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties