3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)
Intervija
Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta
18
Gaidis Bērziņš
Tieslietu ministrs 

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē.

Pirmo reizi tieslietu ministra amatā strādājāt no 2006. gada novembra līdz 2009. gada pavasarim. Tagad nozares vadību atkārtoti esat uzņēmies kopš aizvadītā gada oktobra. Ar kādām izjūtām atgriezāties šajā amatā, un kā, jūsuprāt, nozare un ministrijas darbinieki jūs ir pieņēmuši?

No vienas puses, politiķis salīdzinājumā ar citiem vienmēr ir pakļauts stingrākai izvērtēšanai, bet, no otras puses, man kā juristam ir savs redzējums par nozari un tās attīstību, tostarp būtiskākajiem procesiem, kas šobrīd notiek Tieslietu ministrijā. Tādēļ uz šiem procesiem raugos vairāk no profesionāļa, nevis politiķa skatupunkta. Protams, ikdienas darbā gadās arī tādi jautājumi, kas skatāmi politiskā griezumā, taču prioritāri mēģinu ieturēt tieši profesionālo virzienu, kas, manuprāt, Tieslietu ministrijā ir ļoti svarīgi.

 

Pienākumi ne vien praksē, bet arī likumā

Kas ir mainījies nozarē starp jūsu pirmo un šo, otro, ministra termiņu? Vai tie mērķi, ko vēlējāties sasniegt toreiz, jūsu prombūtnē nav atlikti malā?

Nē, jo redzu, ka daudzi iesāktie darbi ir turpināti, un noteikti nav tā, ka līdz ar ministru maiņu visi procesi ir apstājušies vai uzņēmuši jaunu kursu. Spilgts piemērs ir tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar modernajām tehnoloģijām – videokonferences un skaņas ierakstu ierīcēm. Diskusiju līmenī šo jautājumu pārrunājām 2008. gadā, kad tā vēl bija tikai vīzija, uz kuru tiekties.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viedoklis
6. Janvāris 2012 / 20:03
0
ATBILDĒT
http://publikai.lv/2012/01/06/tiesiskuma-koalicijas-tieslietu-m nistrs-advokatu-interesu-lobetajs/
miauu
6. Janvāris 2012 / 10:37
0
ATBILDĒT
Kāds ir mērķis idejai par advokātu kā vienīgo, kurš drīkstētu sastādīt kasācijas sūdzību ? Laikam jau tas, lai šīs sūdzības būtu kvalitatīvākas (jo kasācijas instancei ir sava specifika, kuru ne-jurists nespēj saprast), nekā tad, ja tās raksta paši lietas dalībnieki, kuriem nav juridiskās izglītības. Tādat, sūdzību kvalitāte, nevis advokātu lobēšana (es ceru !). Ja tā, tad es neredzu iemeslu, kādēļ šādu kasācijas sūdzību nevarētu kvalitatīvi uzrakstīt jebkurš normāls Dipl.iur., Mg.iur. vai Dr.iur., kurš nav zv.advokātu rindās ? Ja kāds vēlas iebilst un teikt, ka tomēr nevar, tad uzreiz jājautā, ko tad māca augstskolās ? Vai tad jurista kvalifikācijas standarts nedod prasmi sastādīt kasācijas sūdzību ? Nu absurds taču ! Iedomājieties, ka kādam no jums, kolēģi juristi, pēkšņi radīsies nepieciešamība pašam vērsties tiesā ar prasību (lai palīdzētu sev, savien draugiem vai tuviniekiem). Jūs ļoti labi apzināties, ka varat uzrakstīt normālu, pareizi noformētu kasācijas sūdzību. Taču nē, vajadzēs iet pie zv.advokāta, lai viņš uzliek savu parakstu uz tās un par to iekasēs, piem., 100 LVL. Jauki, vai ne ? Neaizmirsīsim, ka G.Bērziņa kungs nāk no advokatūras rindām un nebūtu nekāds brīnums, ja viņš lobētu advokātus, jo ministra postenis tomēr nav tik ilglaicīgs un noturīgs, kā zv.advokāta rindas. Un vēl viens aspekts – pas kasācijas sūdzības iesniegšanu maksājamā drošības nauda ir 200 LVL un pierēķiniet vēl advokātu honorārus. Sūdzība iesniedzama 30 dienu laikā. Atņemiet no šīm 30 dienām to laiku, kuru aizņems jautājuma kārtošana par valsts juridiskās palīdzības piešķiršanu (vai noraidīšanu). Cik laika atliks kasācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai ? Vai jāsāk būs masveidā prasīt pagarināt šos sūdzību iesniegšanas termiņus ? Tas procesu gan var vēl papildus paildzināt.
ES
6. Janvāris 2012 / 09:04
0
ATBILDĒT
Domāju, ka prasību pēc advokāta līdzdalības kasačijas instancē var noteikt, paralēli attīstot un paplašinot valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Pie šādas kombinācijas ST un ECT nevarētu iebilst, jo būtu samērīgi. Ja ar advokātiem nav kaut kas kārtībā, tad vajag risināt. Ja nevar risināt, tad šādu institūtu nevajag uzturēt. Valsts rada advokātu pašpārvaldi (zināmē mērā valsts resursu), bet to neizmanto. Kur ir loģika? P
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties