3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku
10
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs 

I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati

Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība.

Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem.

Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu būtu pārsteigti. Patiesi, šādas diskusijas nav nevienā citā Eiropas valstī. Taču pēdējā laika politiskā konstelācija ir tāda, kura – gribam to vai negribam – mums arvien skaidrāk un tiešāk šo jautājumu uzdod.

Un mums uz to ir jāatbild.

Nebūdami skaidrībā par savas nācijas un savas valsts identitāti, mēs, tāpat kā indivīds, kuram ir problēmas ar savu identitāti, nevaram mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un pieņemt lēmumus, kas pozitīvi veidotu nākotni.

Režisoram Vudijam Allenam ir filma "Zēligs" (Zelig). Filmas varonim Leonardam Zēligam piemīt īpašība – savas identitātes nedrošības dēļ viņš automātiski pilnībā piemērojas apkārtējai videi, cilvēkiem, kas ir ap viņu, tādā veidā radīdams dažādas komiskas situācijas. Tomēr filmai ir dziļāka jēga – tā atklāj, ka cilvēkam, gribas subjektam, ir identitāte, un, ja tā ir vāja – vai, kā šajā pārspīlētājā variantā, tās vispār nav, – tas izslēdz iespēju veidot un īstenot savu gribu, darboties mērķtiecīgi.

 

II. Latvija – latviešu nācijas valsts. Bet vai mēs to pietiekami apzināmies?

Taču arī tautām un valstīm, it sevišķi pēckoloniālos apstākļos, var būt identitātes problēmas.

Tas, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts, izriet no mūsu valsts izveidošanas jēgas, kas ir iekodēta Satversmē, lai arī tas tur vārdiski nav ierakstīts. Šis virsprincips ir Latvijas valsts pamataksioma, tās eksistences pamats. Tas – blakus demokrātijas, tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts virsprincipiem – ir viens no konkrētās Latvijas valsts iekārtas raksturlielumiem.

Par to runāja Atmodas laikā. Taču pēc neatkarības atjaunošanas vadošās politiskās partijas, mūsu politiskās un intelektuālās elites lielākā daļa, ļaujoties pēckoloniālās mazvērtības kompleksam un kultivējot pārprastu politkorektumu, aizvien lielākā mērā izvairījās par to runāt un to uzsvērt. Šāda "gļēvlatviska" nostāja padarīja šo Latvijas valsts aksiomātisko bāzi bālu un neskaidru.

Rezultātā latviešu nacionālā identitāte, tās valstiskā dimensija patlaban ir kļuvusi visai neizteiksmīga, salīdzinot ar citām Eiropas nācijām.

 

III. Nacionāla valsts – Eiropas normalitāte

Pretstatā tam Igaunijas un Lietuvas 1992.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pauls Puķītis
12. Janvāris 2012 / 15:02
0
ATBILDĒT
Ļoti vērtīgs raksts. Šāda veida diskusiju esamība norāda uz to, ka 18.februāra referendumam ir arī pozitīva šķautne - latvieši pievērš uzmanību savai identitātei un dalās pārdomās.
homo sovieticus
10. Janvāris 2012 / 22:03
0
ATBILDĒT
diagnoze, ārstēšana, mērkā rādītāji, korekcija



tāda būtu parastā secība ārstējot slimnieku

principā nav svarīgi, vai tas irmikro vai makrokosms



diagnoze: tā bija kļūda naturilēzojot tik lielu ex PSRS pilsoņu skaitu, nepiespiests pirms tam viņus apgūt šīs valsts vēsturi un savu statusu tajā

šie pārsimts tūkstoši rada lielāko problēmu Latvijas valstiskumam

šos ez PSRS pilsoņiem vajadzēja uzreiz iedot pilnu paku visām privilēģijām, ieksaitot tiesības vēlēt un tikt ievēlētam pašvaldībās, lia viņiem nebūtu ne mazākās vēlmes pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonību



kā rādās iespēja 100 tūkstošu cilvēku iekrist laika šķirbā un turpināt dzīvot burtiski nomirušā pasaulē?

atslēgas vārds ir valoda - bija burtiski jāiznīcina šie mazie padomju kultūras centri, kurus sauc par krievu skolām - visvienkāršākais veids - personālpolitika
Burve
7. Janvāris 2012 / 15:25
0
ATBILDĒT
Es saprotu, ka viedokļu dažādība ir normāla un atbalstāma lieta. Taču vai bez ījaba, kuru vienmēr un visur slavināt, kādu citu politologu arī zināt un respektējat?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties