Piekrītu, ka secinājumam var būt arī divas kumulatīvās pazīmes, taču no teikuma uzbūves īsti nav skaidrs, vai palīgteikums \\\"un kurš ir grozīts vai papildināts aptuveni 130 reizes\\\" papildina \\\"kurš pieņemts jau padomju laikā\\\", vai tomēr vispārīgi raksturo minēto tiesību aktu kā tādu.

No loģikas viedokļa diez vai varēsim atrast divus tiesību aktus, kas atbildīs abām pazīmēm vienlaikus (pat ja piemēram, pazīmes būtu - pieņemts deviņdesmitajos un grozīt 70 reizes), tāpēc es tomēr sliecos uz to, ka galvenais uzsvars ir likts uz to, ka pieņemts padomju laikā, savukārt, 130 reizes paskaidro grozījumu skaitu.

Attiecībā uz grozījumu skaitu, manupārt, ne vienmēr tas ir obejktīvs radītājs, svarīgs ir arī konkrēto grozījumu apjoms. Turklāt, manuprāt, LAPK ir grozīts vairāk galvenokārt tāpēc, ka mainās administratīvo sodu apmēri, specifika, sodāmās darbības utt. LAPK ir ļoti plašs profils, ir situācijas, kad vairākas iestādes vienlaikus iesniedz grozījumus, neatkarīgi viena no otras un katri grozījumu tiek veikti kā atseviškš likums. No tāda viedokļa LSIK ir vienas iestādes un vienas sfēras pārraudzībā tāpēc arī formāli šis grozījumu skaits ir mazāks. Adminsitratīvās tiesas bieži atsaucas uz ECT praksi un mēģina interpretēt normas pēc tās, taču netiek ņemts vērā, ka tiesību akts pieņemts laikā, kad valdīja cita tiesību doktrīna. Turklāt, attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem tā nav mainījusies tik daudz, kā uz kriminālsodu izpildi.

Starp citu, Pārkāpumu kodekss tika grozīts precīzi 125 reizes.