Šobrīd Uzņēmumu reģistra politisko partiju reģistrā ir reģistrēts vairāk nekā pussimts politisko partiju un to apvienību. No citām nevalstiskajām organizācijām partijas atšķiras ar to, ka politisko organizāciju galvenais mērķis ir līdzdalība valsts varas īstenošanā. Partiju mērķis ir iegūt valsts varu, lai realizētu savu politiku, kas vēlētājiem ir darīta zināma priekšvēlēšanu kampaņu laikā.¹ Partijām demokrātiskā valstī ir sevišķs, īpašs uzdevums – partijas veido, lai vēlēšanu ceļā iegūtu pārstāvniecību pašvaldībās, parlamentā. Tā ir fundamentāla atšķirība no uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir peļņa.

Partiju darbību, finansēšanu un reģistrācijas nosacījumus regulē Politisko partiju likums,² kas 2007. gadā aizstāja likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"³, kurā bija daudz nepilnību politisko partiju regulējumā. Līdz ar jauno likumu tika radīta konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – likumā nosaka ierakstāmo ziņu apjomu un citus reģistrācijas aspektus. Tāpat likums pirmoreiz ir devis politisko partiju definīciju, kuras agrāk nebija, un noteicis, ka partijām var būt struktūrvienības bez juridiskās personas statusa.

Neskatoties uz samērā neilgo likuma darbību pašlaik Saeimā, konkrēti – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Politisko partiju likumā"⁴, kurā turpinās iepriekšējā (atlaistā) parlamenta uzsāktā diskusija par partiju reģistrācijas procesa pilnveidošanu.⁵ Likumprojekta "Grozījumi Politisko partiju likumā" izstrādē iesaistījās Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, Drošības policija, Ģenerālprokuratūra un Latvijas Zvērinātu notāru padome. Uzņēmumu reģistrs arī ir aktīvi iesaistījies grozījumu izstrādē un sabiedrības informēšanā par grozījumu izstrādi, lai rosinātu publisko diskusiju un uzlabotu pašreiz spēkā esošo politisko partiju darbības un reģistrācijas tiesisko regulējumu. Tostarp pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūguma par grozījumu izstrādi un iespēju sniegt priekšlikumus par minēto likumprojektu Uzņēmumu reģistrs ir informējis visas politiskās partijas un to apvienības.⁶ Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu tādu partiju reģistrāciju, kas nav godprātīgas likuma normu izpildē.

Protams, likumam nevajadzētu ietvert atbildes par visām dzīves situācijām. Šāda skrupulozi kazuistiska pieeja radītu jaunas problēmas, kas, protams, turpinātos ar jauniem likuma grozījumiem utt. Bieži vien labi iedibināta prakse ir daudz efektīvāks risinājums nekā vēl viens grozījumi likumā. Tā kā Uzņēmumu reģistrs jau gadiem ar "Jurista Vārda" starpniecību ar Latvijas juristu aprindām apspriež tiesību piemērošanas jautājumus par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem⁷, šajā numurā lasītāju vērtējumam tiek nodota atziņa par kārtējo Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmumu.