Satversmes tiesa 2012. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".1 Šis lēmums tā sauktajā Referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē2 (turpmāk – Satversme), bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā3 tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
