Satversmes tiesa 2012. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".1 Šis lēmums tā sauktajā Referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē2 (turpmāk – Satversme), bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā3 tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus.
1. Pagaidu noregulējuma mērķis un būtība
Pagaidu noregulējums ir tiesību institūts, kas pastāv dažādu valstu un pārnacionālo institūciju tiesu procesos. Pagaidu noregulējuma pieejamības pamats ir ilgais laiks, kas pastāv starp brīdi, kad persona vēršas tiesā, līdz brīdim, kad lieta faktiski tiek atrisināta.4 Minētajā starpposmā tiesas procesa ilgums var radīt neatgriezeniskas sekas personai, kura savu tiesību aizsardzībai ir vērsusies tiesā, atņemot tai iespēju tiesas procesa noslēgumā novērst radīto tiesību aizskārumu vai saņemt pienācīgu atlīdzinājumu.5 Lai novērstu tiesas procesa ilguma radītās negatīvās sekas, likumdevējam ir pienākums tiesvedību procesu regulējošajos normatīvajos aktos ietvert tādus tiesību institūtus, kuri ļauj panākt procesa dalībnieku pagaidu tiesas aizsardzību. Kā atzīts tiesību literatūrā, tiesas process, kura gaitā nav pieejama pagaidu tiesas aizsardzība, nevar tikt uzskatīts par efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu.6
Prasība pēc efektīva tiesas procesa izriet no Satversmes 92. panta, kas prasa ne vien formāli garantēt, bet arī praktiski nodrošināt efektīvu tiesas procesu. Cilvēktiesību aizsardzība kā viena no tiesiskas valsts svarīgākajām garantijām nosaka valsts pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienam, kura tiesības ir pārkāptas.7 Kā norādījusi Satversmes tiesa, tiesiskā valstī tiesības ne tikai jādeklarē, bet arī jānodrošina to praktiska īstenošana.8 Tiesību aizsardzības mehānismu nevar uzskatīt par efektīvu, ja tas nenodrošina pilnvērtīgu un atbilstošu personas tiesību aizsardzību.9 Tiesības uz taisnīgu tiesu nav iespējams realizēt, ja tiesas process neparedz tādus mehānismus, kas ļauj lietas dalībniekiem aizsargāt savas intereses visa tiesas procesa gaitā. Ja pastāv šķēršļi, lai praktiski nodrošinātu efektīvu un tiesiskai valstij atbilstošu tiesas procesu, valstij ir jāpieņem attiecīgas procesuālās normas, kas šādus šķēršļus nojauc.10
No minētā secināms, ka no Satversmes 92. panta izriet valsts pienākums nodrošināt personai iespējas aizsargāt savas tiesības arī tiesas procesa gaitā. Līdz ar to Satversmei atbilstošs tiesas process ir tikai tāds, kurā ir pieejami efektīvi pagaidu noregulējuma līdzekļi.
2. Satversmes tiesas process un tā efektivitāte
Prasība pēc efektīva tiesas procesa ir vienlīdz attiecināma arī uz Satversmes tiesas procesu. Mūsdienās lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv konstitucionālās tiesas vai tām pielīdzināmas institūcijas.11 Konstitucionālo tiesu kompetences apjoms ir un var būt atšķirīgs dažādās valstīs, jo to nosaka šo valstu vēsturiskie un sociāli politiskie procesi, tiesību izpratne un prakse.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
