Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Runājot par pirmo jautājumu, jāatzīst – situācija attiecībā uz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu patiesi ir nobriedusi bezierunu kārtībā, kas prasa risinājumu. Šo jomu labi pārzinu, jo iepriekš desmit gadus biju Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors, un tās prokurori visciešākajā veidā bija saistīti ar apsūdzību uzturēšanu tiesā. Līdz ar to zinu reālo stāvokli, arī to, ka laika gaitā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir izveidojies milzīgs lietu uzkrājums un lietu izskatīšanas temps nav apmierinošs. Tādējādi ilgstoši un lielā skaitā tiek pārkāptas personu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Un šajā aspektā nav nozīmes tam, ka jau ir pasludināts pirmās instances tiesas spriedums, jo pozitīvi nevar vērtēt faktu, kas mums jau ir izveidojies par normu, – lietas iztiesāšanas uzsākšana apelācijas instancē vairāk nekā pēc gada, bet pati lietu izskatīšana ilgst divus, trīs un pat sešus gadus vai ilgāk.

Tātad, kā redzams, šī situācija prasa risinājumu. Ja valsts neuzskata par iespējamu palielināt attiecīgās tiesas struktūras resursus, ir jāmeklē citi varianti, kā novērst samilzušās problēmas. Šobrīd arī ir nonākts līdz šādam citam risinājumam, proti, iecere veikt lietu piekritības pārdali un pāriet uz klasisko tiesu trīspakāpju sistēmu. Tas nozīmē, ka visus kriminālprocesus pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) līmeņa tiesas, apelācija norit apgabaltiesā, bet kasācija – Augstākās tiesas Senātā.