Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās.
1. Publisko tiesību subjekti Latvijā
Latvijā valsts pārvaldes juridiskā organizācija noteikta 2002. gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijā pastāv Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas.
1.1. Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona
Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona ir juridiska aksioma, kura nav jāpamato;3 Latvijas Republika kā tiesību subjekts ir pašsaprotama. Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un jēdziens "valsts" ir sinonīmi.4 Valsts pārvaldes jomā valsts institucionāli materializējas tās orgānā (Ministru kabinets) un iestādēs. Valsts iestādes jeb tiešās pārvaldes iestādes izveido Ministru kabinets uz likuma pamata (piemēram, ministrijas, Valsts darba inspekcija5, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs6) vai pēc savas iniciatīvas (piemēram, valsts aģentūras, kuru izveidošana nav paredzēta ārējā normatīvajā aktā).
VPIL 5. panta pirmā daļa paredz, ka "tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku." Līdzīgi par atvasināto publisko personu iestādēm noteikts VPIL 5. panta otrajā daļā. Tādējādi valsts pārvaldes iestādes nav tiesību subjekti, tās ir vienīgi institucionālas vienības publisko tiesību juridiskās personas ietvaros. Iestādei (ministrijai, Valsts policijai, Konkurences padomei utt.) nav tiesībspējas; visas juridiskās darbības publisko un privāto tiesību jomā tās veic attiecīgās publiskās personas vārdā (tiešās pārvaldes iestādes – Latvijas Republikas vārdā, pastarpinātās pārvaldes iestādes – attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārdā). Latvijas Republikas vārdā darbojas arī tās valsts pārvaldes institūcijas, kas nav padotas Ministru kabinetam (piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Tiesībsarga birojs), pieskaitāmas tiesu varai (piemēram, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra) vai ir neatkarīga konstitucionāla institūcija (Valsts kontrole).
1.2. Atvasinātas publiskas personas
VPIL 1. panta 2. punkts nosaka, ka "atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta". Atšķirībā no iestādēm atvasinātas publiskas personas ir tiesību subjekti (tām piemīt tiesībspēja). Atvasinātas publiskas personas izveido vai nu ar likumu (piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome7, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,8 Latvijas Banka,9 Finanšu un kapitāla tirgus komisija,10 plānošanas reģioni,11 Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde12), vai uz likuma pamata (piemēram, valsts dibinātās augstskolas13). To, vai pārvaldes institūcijai jābūt atvasinātai publiskai personai (juridiskai personai), nosaka likumdevējs. Kaut arī patstāvīgs, no valsts budžeta nošķirts budžets ir viena no atvasinātas publiskas personas pazīmēm, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversme neliedz valstī izveidot atvasinātu publisku personu, kas tiek finansēta no valsts budžeta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
