Kamēr kritika nepārvēršas par ad personam uzbraucieniem (neviens taču nesaka, ka minētie autori ir muļķi, neko nesajēdz no tiesībām utt.) un neargumentētu ņirgāšanos, tikmēr nav būtiski, kas un ko kritizē. Nav jau armija, kur ierindniekam neklājas apspriest komandiera pavēles. Tāpēc jau tā ir zinātne, ka zinātniekam jāspēj pārliecināt ikvienu kritiķi, kritiķim ir tiesības (ļoti vēlams - argumentēti) apstrīdēt jebko no rakstītā - avotus, metodiku, secinājumus utt., bet sabiedrība tā rezultātā secina, vai kāda no pusēm viņus pārliecinājusi vai iespējams vēl trešais risinājums. Tāpat, ja ir runa par zinātnisko darbību, ir tikai normāli salīdzināt konkrētā zinātnieka devumu ar citiem pazīstamiem speciālistiem.

Par kritiķiem jau kļūst tie, kuri paši nespēj neko ievērības cienīgu paveikt attiecīgajā jomā :) Tas tā.., bet, ja nopietni, tad minētie zinātnieki darbus publicē lasītājiem, pamatā - esošiem vai topošiem juristiem, kas kopumā ir prasīga un kritiski noskaņota auditorija. Izlasot šos komentārus, nav manāma kritika kritikas dēļ, bet pamatota, argumentēta kritika vai viedokļi par šo autoru devumu. Tās ir ikviena lasītāja neatņemamas tiesības, un dod atgriezenisku labumu arī autoram. Nav noliedzama labu kompilāciju nozīme studiju procesā, lai uzzinātu un izzinātu kādu jautājumu. Tās neglābjami ir vajadzīgas un ļoti vēlamas. Taču, ja runā par zinātni, tad tā ir radoša darbība, kuras mērķis ir jaunrade, jaunu zināšanu radīšana, ne iepriekšējo sakopošana un atkārtošana. Fragmentāru copy-paste shēmā bāzētu darbu, pievienojot tulkošanas elementu, grūti taču saukt par zinātnisku.