Izrādījās, ka, realizējot atsevišķus krimināltiesību institūtus un Krimināllikuma sevišķās daļas normas, tiesu praksē vairākos gadījumos tika pieļauta vainīgā atkārtota notiesāšana par vienu un to pašu tiesībpārkāpumu. Latvijas juridiskajā literatūrā izraisījās nopietna diskusija par vairākiem taisnīguma principa neievērošanas gadījumiem gan Krimināllikuma normu teorētiskajā interpretācijā, gan praktiskajā risinājumā. Šajā viedokļu sadursmē aktualizējās no romiešu tiesībām mantotais princips – non bis in idem, kas tā burtiskajā tulkojumā latviešu valodā varētu būt – "nē divreiz par vienu un to pašu".

Neiedziļinoties teorētiskajās niansēs, jo par to jau daudz rakstīts¹, norādīšu vienīgi uz diskusiju strīda priekšmetu, tas ir, uz tām Krimināllikuma normām, kuru piemērošanā bija saskatāms non bis in idem principa pārkāpums.