21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)
Notikums
Eiropas Komisija "Palink" lietā uzrunā tieslietu ministru
1
Meklējot skaidrību par maksātnespējas procesu Latvijā

Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier) tieslietu ministram Gaidim Bērziņam nosūtījuši vēstuli un tās pielikumā vēl sešus jautājumus, lūdzot sniegt atbildes, kas viestu skaidrību gan attiecībā uz situāciju plašu rezonansi guvušajā SIA "Palink" lietā, gan vispārīgi informētu par maksātnespējas procesa norises tiesiskajiem aspektiem Latvijā.

Ņemot vērā, ka "Jurista Vārds" jau iepriekš ir publicējis gan pašu kritiski vērtēto Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu, ar kuru tika pasludināta SIA "Palink" maksātnespēja, gan vairākus viedokļus, kuros komentēta šī lieta un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā (sk. JV, Nr. 5, 31.01.2012. un Nr. 6, 7.02.2012.), turpinām sekot līdzi situācijas pavērsienam, lasītāju vērtējumam nododot minēto Eiropas Komisijas vēstuli un Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes (saīsinātā versijā, akcentējot būtību).

Atgādinām, ka sabiedrībā, it īpaši juristu aprindās, plašu popularitāti ir ieguvis nesenais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums, ar kuru tika pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Saistībā ar to komersants Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Savukārt ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Pēc Augstākās tiesas sniegtajām ziņām, Senāta Civillietu departaments 16. februārī Rīcības sēdē nolēma ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar šo protestu un lietu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesā.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Interesanta atbilde
21. Februāris 2012 / 15:23
0
ATBILDĒT
Man patīk Tieslietu ministrijas daži argumenti, piemēram, \"Maksātnespējas likums tika izstrādāts Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu uzraudzībā Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda Nodomu protokola (parakstīts 2009. gada 27. jūlijā), Pasaules Bankas programmas aizdevuma saņemšanai\" un \"Arī no ES tiesībām izrietošais nacionālās procesuālās autonomijas princips paredz, ka, nepastāvot ES regulējumam, dalībvalstīm ir tiesības noteikt savu procesuālo tiesību saturu, tajā skaitā pārsūdzības iespējas apelācijas instancē, kas nedrīkst padarīt faktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt ES tiesību sistēmā paredzēto tiesību izmantošanu\", kā arī \"harta attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, kad tās piemēro ES tiesību aktus.\"

Rezumējot hartas pamattiesības, kuras ir pēc satura cilvēktiesības, nav attiecināmas uz Maksātnespējas likumu, jo tas bija izstrādāts ar ekspertu līdzdalību, lai saņemtu aizdevumu, tāpēc Latvija var noteikt šajā jomā gandrīz jebkuru regulējumu
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties