28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Numura tēma
Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti
2
Baiba Lielkalne
TM Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas vadītāja 

Valdes kā sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas

Kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā – sabiedrība) ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t. i., tās institūcijās, un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie pārstāvji."1 Ņemot vērā minēto, "valde ir juridiskās personas rīcībspējas priekšnoteikums (Civillikuma 1410. pants). Valde ir juridiskās personas neatņemama funkcionāla sastāvdaļa, kas vada un pārstāv sabiedrību (Komerclikuma 221. pants)."2

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kurai likums noteic divas funkcijas: pārstāvību un vadību. Ar sabiedrības pārstāvības funkciju ir saprotama "sabiedrības reprezentēšana "ārpusē". Citiem vārdiem sakot, viss, kur sabiedrība stājas attiecībās ar trešo personu, attiecas uz pārstāvību. Tas attiecas gan uz darījumu slēgšanu, gan dokumentu iesniegšanu valsts iestādēs (ieskaitot tiesu) un dokumentu saņemšanu no tām, pārstāvēšanu tiesā u. tml. Valde ir sabiedrības kā juridiskas personas likumiskais pārstāvis".3 Savukārt, sabiedrības vadības funkcija "izpaužas kā uz sabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija, kas notiek sabiedrības iekšienē (t. i., sabiedrības vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Tādējādi valdes veiktā sabiedrības vadīšana ietver, piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju apstiprināšanu, dalībnieku sapulču sasaukšanu un noturēšanas organizēšanu un nodrošināšanu, dokumentu sagatavošanu, grāmatvedības kārtošanu, dalībnieku reģistra kārtošanu, gada pārskata sastādīšanas nodrošināšanu utt."4

Vadības funkcijā ietilpst normatīvajos aktos (tajā skaitā Komerclikumā) noteiktie valdes pienākumi, ciktāl tie neattiecas uz tiešajām attiecībām ar trešajām personām, piemēram, grāmatvedības kārtošana ir uzskatāma par vadīšanas funkcijas sastāvdaļu, savukārt gada pārskata iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā ietilpst pārstāvības funkcijā.

Pārstāvības funkcijas tiesiskais pamats ir likums. "Likumiskie pārstāvji tiek noteikti ar likumu, tas ir, pārstāvības tiesību rašanās pamatā ir likums. Likumiskā pārstāvja statusu likums piešķir nevis konkrētai personai, bet tikai konkrētam amatam vai statusam. Par likumisko pārstāvi kļūst persona, kura ieņem attiecīgo amatu vai iegūst attiecīgo statusu."5

"Konkrētas personas iecelšana par likumisko pārstāvi nereti notiek ar tiesisko darījumu, piemēram, ar komercsabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu. [..] Kā norādīts Komerclikuma 210. panta 4. punktā, valdi ievēl SIA dalībnieku sapulce, tātad jābūt dalībnieku lēmumam, lai konkrētā persona kļūtu par valdes locekli. Valdes locekļi ir SIA likumiskie pārstāvji Civillikuma 1410. panta otrās daļas izpratnē, kaut gan konkrētu personu iecelšanai par valdes locekļiem ir nepieciešams dalībnieku lēmums, tātad tiesisks darījums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
SqJpQ9UrXHuj
10. Septembris 2013 / 22:42
0
ATBILDĒT
Se ores Xos e sHs:Xa sei que m is cool falar do cutre-show s dende o punto de vista musical como se f semos todos da Asociaci n Marciana pola Defensa da Calidade Musical.O prelboma que somos dun pa s cun pasado,arrepiante,e un presente,que pide milloras a berros.Sinto rachar co esp ritu do Nadal,pero para entender millor as cousas conv n lembrar as declaraci ns da Villarino a La Ventana,Cadena Ser.Dixo que puxera flamenco porque Quixen dar unha imaxe da Galiza real,que unha Galiza nova,actual e urbana .Que pasa,esta se ora non ten parentes na aldea?Non ten parentes vellos?Non ten ideas que transmitir,proxectos que desenvolver?S sabe facer autoodio con f rmulas de marketing perralleiro?En fin,non quero ser m is duro.Sei que a xente da xeraci n desa se ora sufriron tempos duros e moitos non puideron pasar do flamenco,pero non lle poder an dar un cargui o m is axeitado?.
hVUXkAWRBU
9. Septembris 2013 / 16:28
0
ATBILDĒT
Hola! cada vez me sorprende m s (gratamente) la canaidtd de exposiciones y presentaciones que realizan en A Coru a en cuanto a cultura se refiere. Hace dos semanas hab a una exposici n sobre la vida de Andy Warhol, es un lujo que lo hayan realizado en A Coru a. Saludos
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties