6. Marts 2012 /NR. 10 (709)
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā
21
Mg.iur.
Agris Bitāns
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors,zvērināts advokāts 

Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ir juridiskas izpētes vērts. Tāpat tas apliecina, ka tā nav tikai viena Latvijas pārnovada iedzīvotāju iedoma, ka viņiem var būt sava valoda, kuru varētu lietot arī oficiālajā saziņā. Šā raksta mērķis ir apskatīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveidu juridiskajā skatījumā. Skaidrs, ka vienā rakstā nevarēs sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un piedāvāt juridisku risinājumu. Tomēr, lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jāizvērtē juridiska rakstura jautājumi.

Lai šo jautājumu skatītu racionāli, vispirms ir jā­kliedē vairāki aizspriedumi un neskaidrības.

Pirmkārt, ir jānorāda, ka diskusijās par latgaliešu valodu netiek skaidri nošķirts skatupunkts, no kura šis jautājums tiek aplūkots. Runājot par jebkuru valodu, ir jānošķir valoda kā lingvistisks (valodniecisks)1 koncepts no juridiska un sociāla koncepta. Katrā no tiem valodas definējums un arī izpratne var atšķirties. Nenoliedzot katra koncepta nozīmīgumu, šā raksta izpētes objekts būs valoda kā juridisks koncepts.

Otrkārt, ne vienmēr ir skaidri nošķirti tādi jēdzieni kā "valoda", "dialekts" un "izloksne". Jāsaka, ka izpratne par to, kas ir dialekts un kas ir izloksne, laika gaitā mainās. Tas, ka vairumā Latvijas sabiedrības vēsturiski apziņā ir iesakņojies, ka latgaliešu valoda ir tikai dialekts vai izloksne, bet ne valoda, nonāk pretrunā ar pasaulē izplatītu viedokli, ka tā ir atsevišķa valoda, un to pat pasniedz ārvalstu universitātēs. Tas, ka latviešu valoda kā valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē,2 nenozīmē, ka tā ir radusies ne no kā. Tā nevarēja izveidoties bez Latvijas teritorijā pirms tam pastāvošām valodām,3 t.sk. senās latgaļu valodas.4

Treškārt, ir vērts noskaidrot terminoloģisku apzīmējumu – latgaļu valoda vai latgaliešu valoda. Terminu "latgaļu valoda" lieto divās nozīmēs. No vēsturiskās perspektīvas: senās latgaļu cilts valoda, ko runāja mūsdienu Latvijas teritorijas austrumos. Un no mūsdienu perspektīvas: valoda, kurā runā mūsdienu Latvijas Latgales reģionā. Latvijā tā tiek uzskatīta par latviešu valodas dialektu, bet pasaulē plaši izplatīts viedoklis, ka tā ir atsevišķa valoda. Pēc autora domām, termins "latgaļu valoda" (latgaļu volūda) būtu atbilstošāks, jo tas aptver šīs valodnieciskās vienības senāku izcelsmi un normatīvismu, kā arī tās pastāvēšanu ārpus Latgales teritorijas. Līdz ar to termins "latgaļu valoda" šajā rakstā tiks lietots kā pagaidu termins šīs valodnieciskās vienības apzīmēšanai ar šādu nozīmi.

 

Vai latgaļu valoda ir drauds

Neatkarīgi no to, kā šī valodnieciskā vienība tiek apzīmēta, kā arī vai tā ir valoda vai dialekts, pamatjautājums ir par šīs valodnieciskās vienības statusu Latvijā. Tādējādi arī par to, vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lēmumā lietā Nr. A42571907 SKA–596/2009 atzītais, ka "latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā" iztur kritiku?

Izvērtējot tēzes5 pie šā nolēmuma,6 rodas izjūta, ka latgaļu valoda aplūkota kā kaut kas antagonisks. Bez šā lēmuma loģiskajām un juridiskajām kļūdām, kas tiks aplūkotas vēlāk, ir acīmredzams, ka jātiek skaidrībā par to, vai latgaļu valoda, pat esot izloksnes vai dialekta statusā, ir drauds valsts valodai?

Šajā sakarā ir vērts apskatīt citu valstu konstitucionālo regulējumu par valsts valodu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
21 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
FACmhzJBIn
12. Jūlijs 2012 / 06:40
0
ATBILDĒT
x4uq0T rfkchknbleex
QaSlWaDTV
10. Jūlijs 2012 / 10:26
0
ATBILDĒT
NXUSOB dxsdmumdbuhq
wSlmcyNxjymbr
9. Jūlijs 2012 / 23:30
0
ATBILDĒT
Hi,just wanted to say this is a very istreenting blog/page. I need more time to read it today or tomorrow but so far it looks very helpful. I\'ve been trying to learn the language for years now without much success. When I go to riga this week I plan to get the dictionary :)Hope you keep up the blog. love your cooking blog. I am waiting for you do the receipe for siers salti :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 18
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties