Žurnāls: Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–4
2012. gada 1. februārī

Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās.

Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpratnē.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senators referents A. Laviņš, senatore A. Briede, senatore V. Cīrule, senatore I. Garda, senatore S. Lodziņa, senatore M. Zāģere, piedaloties N.R. pārstāvim advokātam Kārlim Ielejam, Rīgas domes pārstāvei advokātei Anitai Šauriņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar Rīgas domes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 13. aprīļa spriedumu Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" prasībā pret N.R. par izlikšanu no dzīvojamās telpas un N.R. pretprasībā pret Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" par lēmuma atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz Rīgas domes 2002. gada 19. februāra lēmumu Nr. 1020 un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2001. gada 23. janvāra sēdes protokolu Nr. 37, Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde 2002. gada 28. februārī izsniedza V.R. rekomendāciju, uz kuras pamata 2003. gada 5. augustā Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" ar V.R. noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu par vienistabas dzīvokļa [adrese], Rīgā, (turpmāk – strīdus dzīvoklis) īri uz nenoteiktu laiku.

2003. gada 15. novembrī starp V.R. un N.R. noslēgts strīdus dzīvokļa apakšīres līgums. Atbilstoši 2003. gada 5. novembra Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes protokolam Nr. 111 komisija piekritusi minētā līguma noslēgšanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

9 KOMENTĀRI

jautājums

14. Marts 2012 / 10:20

ATBILDĒT

Manā ieskatā, likuma „Par dzīv. telpu īri” 9.panta pirmās un otrās daļas mērķis, nodrošināt, lai izīrētājs nevarētu liegt tuviniekiem dzīvot kopā, atsakoties dot piekrišanu attiecīgas personas iemitināšanai, tāpēc tur ir rakstīts, ka izīrētājs ir tikai jāinformē. Savukārt citu personu gadījumā jāprasa arī izīrētāja piekrišana iemitināt. Ja, pastāvot ģimenei plašākā nozīmē, izīrētājs atsaka dot piekrišana, tad viņš nepamatoti iejaucas ģimenes attiecībās. Ja tiek teikts, ka faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli, tad tas nozīmē, ka likumiskais pieņēmums ir prioritārs salīdzinājumā ar sociālo realitāti (sk. augstāk Satversmes tiesas spriedumu) un tādā veidā var tikt izjaukta ģimene.

Pastāvot pierādījumiem par attiecību kontinuitāti, ilgumu un citiem apstākļiem, kas liecina, ka ir izveidojusies ģimene, piemēram, pārim ir kopīgi bērni, tad es uzskatu, ka tas atbilstoši likuma mērķim un jēgai jāpiešķir tiesības pārslēgt īres līgumu. Un tā būs teleoloģiskā interpretācija un nevis tālākveidošana, kā to norāda Senāts. Savukārt, tālākveidošana būs tad, ja tiesa piešķirtu mantošanas tiesības faktiskajam laulātajam.

Magone

13. Marts 2012 / 17:51

ATBILDĒT

Bet, ja jau var vienādus kritērijus pielietot KPL un telpu īres gadījumā, tad kāpēc gan šādus kritērijus nevarētu pielietot tā sauktās ģimenes mantiskajās attiecībās un mantošanas tiesībās? Kad jau ģimene, tad ģimene...

jautājums

13. Marts 2012 / 17:41

ATBILDĒT

Manuprāt, sasaistīt de facto ģimeni ar laulāto mant. attiecībām šobrīd no tiesību viedokļa nav iespējams, bet dzīv.telpu īre ir kaut kas cits, ja ir kā ir: cilvēki no 1986.gada dzīvoja kopā. Ir tāds obstrukcijas aizliegums, ka, ja nav kritēriju, tiesai būtu tie jāsameklē ar nosacījumu, protams, ka rakstīta vai nerakstīta tiesību norma pastāv. Manā ieskatā, konkrētajā gadījumā bija pamats uzskatīt, ka pastāv ģimene. Par citiem jautājumiem (mant.attiecības, mantošana utml.) nerunāju.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"