20. Marts 2012 /NR. 12 (711)
Eiropas telpā
Noziedzība nedrīkst būt ienesīga
4
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Komisija 2010. gada 22. novembrī pieņēma paziņojumu "ES iekšējās drošības stratēģija darbībā", savukārt šā gada 12. martā Eiropas Komisija ierosināja jaunus noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu īpašumu efektīvāku un plašāku konfiskāciju. Tas uzlabos dalībvalstu spēju konfiscēt aktīvus, kas ir nodoti trešām personām, turklāt būs vieglāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pat ja aizdomās turētā persona bēguļo, un tiks nodrošināts, ka kompetentās iestādes var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi. Priekšlikums par konfiskāciju ir daļa no pasākumu kopuma, kuru mērķis ir aizsargāt legālo ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos, un tas ir saistīts ar ES stratēģiju 2020. gadam un izaugsmes programmu. Minētie pasākumi ietver ES tiesību aktu kopumu korupcijas novēršanas jomā un Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai.

Katru gadu Eiropā simtiem miljardu eiro nonāk noziedzīgo grupējumu un mafijas kabatās. Neraugoties uz tiesību aizsardzības iestāžu pūliņiem visā Eiropā, liela daļa nelegālo ienākumu paliek noziedznieku rokās. Noziedzīgos grupējumus tas padara spēcīgākus, savukārt Eiropas pilsoņiem tiek izkrāpta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā.

Pašlaik summas, kas atgūtas no organizētās noziedzības grupējumiem, ir nelielas salīdzinājumā ar ienākumiem, kas gūti no nelegālām darbībām, piemēram, narkotiku nelegālas tirdzniecības, naudas viltošanas, cilvēku tirdzniecības un vieglo ieroču kontrabandas. Saskaņā ar ANO aplēsēm 2009. gadā noziedzīgi iegūto līdzekļu kopējā summa bija apmēram 2,1 triljons ASV dolāru jeb 3,6% no pasaules IKP šajā gadā. Lai gan lielākā daļa šīs netīrās naudas tiek legalizēta un no jauna ieguldīta legālajā ekonomikā, pašlaik ir iesaldēts un konfiscēts mazāk nekā 1% no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. No organizētās noziedzības ES tiek gūta ievērojama peļņa. Piemēram, no nelegālas narkotiku tirdzniecības ES tiek gūti apmēram 100 miljardi eiro gadā.

Tiek lēsts, ka Itālijā organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi sasniedz 150 miljardus eiro gadā. Itālijas iestādes 2009. gadā uz laiku iesaldēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus aptuveni 800 miljonu eiro apmērā. Ir aprēķināts, ka Apvienotajā Karalistē 2006. gadā noziedzīgu organizāciju iegūto līdzekļu apmērs bija 15 miljardi sterliņu mārciņu. Tajā pašā gadā valsts atguva 125 miljonus sterliņu mārciņu. Vācijā 2009. gadā tika konfiscēti organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi 113 miljonu eiro apmērā. Tas izklausās iespaidīgi, tomēr aprēķini liecina, ka noziedznieku gūtā peļņa šajos gadījumos sasniedz apmēram 903 miljonus eiro.

Organizēto noziedzīgo grupējumu peļņa arvien vairāk tiek ieguldīta ārpus to izcelsmes valsts, bieži vien vairākās dalībvalstīs, vai arī nodota trešām personām (bieži vien radiniekiem vai citām personām), lai izvairītos no konfiskācijas. Mājas, mašīnas, restorāni, mazie uzņēmumi un uzņēmumu akcijas ir tikai daži piemēri tam, kā nelegāli iegūtus līdzekļus var no jauna ieguldīt legālos aktīvos vai darbībās.

Izstrādātais Eiropas Komisijas priekšlikums ļaus vienkāršot spēkā esošos noteikumus un novērst nepilnības, ko savā labā izmanto organizētās noziedzības grupējumi. Tas paredz:

1) sagatavot skaidrākus un efektīvākus noteikumus, lai konfiscētu aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu noziegumu, bet acīmredzami izriet no līdzīgām notiesātās personas izdarītām noziedzīgām darbībām (paplašināta konfiskācija);

2) nostiprināt noteikumus par tādu aktīvu konfiscēšanu, ko aizdomās turētais ir nodevis trešai personai, kurai būtu bijis jāsaprot, ka šie ir noziedzīgā ceļā iegūti aktīvi (konfiskācija, ko piemēro trešai personai);

3) atļaut aktīvu konfiscēšanu, ja nevar veikt kriminālu notiesāšanu, jo aizdomās turētā persona ir mirusi, pastāvīgi slimo vai bēguļo (ierobežota konfiskācija bez notiesājoša sprieduma);

4) nodrošināt, ka prokurors ar tiesas apstiprinājumu var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi (iesaldēšana piesardzības nolūkos);

5) pieprasīt dalībvalstīm pārvaldīt iesaldētos aktīvus, lai tie nezaudētu savu ekonomisko vērtību, pirms tiek konfiscēti (aktīvu pārvaldība);

6) nodrošināt, ka aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumi tiek līdzsvaroti ar stingriem pamattiesību aizsardzības pasākumiem, un raudzīties, lai tiek ievērotas personas tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu.

ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma norāda, ka Eiropas Komisija nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus iestādēm darboties ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs – gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan Bulgārijā vai Spānijā. Kad jaunie noteikumi būs stājušies spēkā, noziedzīgās darbībās iegūtus aktīvus un naudu varēs ātri iesaldēt, ja prokuratūrām būs bažas, ka citādi tie pazudīs uz ārzemēm. Būs arī vieglāk konfiscēt aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu likumpārkāpumu, bet gan ar attiecīgās personas noziedzīgām darbībām. Turklāt likumpārkāpēji vairs nevarēs nodot aktīvus draugiem vai radiniekiem, uzskatot, ka tādējādi tie nav pieejami policijai. Tomēr konfiskāciju nedrīkstēs veikt patvaļīgi vai pārkāpjot Eiropā pieņemtās pamattiesības. Pašreizējie priekšlikumi paredz pasākumus, kas nodrošinās to, ka tiks ievērotas personu tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu. Tādējādi policija varēs strādāt labāk, bet likumpārkāpēju aktīvus varēs ieguldīt visas sabiedrības labā. Kad Itālijas policija asi vērsās pret mafijas bosa Bernardo Provenzano darbībām Sicīlijā, viņa īpašumu pārveidoja par muzeju. Tur pārdod arī lauksaimniecības produkciju, kas izaug zemē, kura piederēja noziedzniekiem, un peļņu atkal iegulda muzeja darbībā. Savukārt Neapolē bijušajā mafijas slēpnī izveidots centrs sociāli neaizsargātiem jauniešiem. Galu galā likumpārkāpēju aktīvus var pārvērst arī atbalstā upuriem vai ieguldīt kvalitatīvākos pakalpojumos pilsoņiem. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, lai organizētajai noziedzībai tik tiešām nekur nebūtu droša patvēruma.

Visbeidzot komisāre norāda, ka priekšlikums, ar ko nāk klajā Eiropas Komisija, tagad sāk ceļu, lai kļūtu par ES tiesību aktu.

Gatis Litvins

VISI RAKSTI 20. Marts 2012 /NR. 12 (711)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gvido
23. Marts 2012 / 10:23
0
ATBILDĒT
Ja es pareizi sapratu, tad šis Jūsu raksts ir tiesi par Latvijā valdošas politmafijas klanu kloaku-par LR saeimu, prokuratūru, policiju, ministriem, tiešās valsts pārvaldes iestādem un par tiesām... Ja tas ir tā, tad Jūs esat šo problēmu ļoti tiesi un pareizi atspoguļojis un atklājis cilvekiem publiskā telpā !!!
Cassandra
22. Marts 2012 / 11:14
0
ATBILDĒT
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu viss ir atkarīgs no procesa virzītāja, jo jeb pārbaudīt, kas palika pamatlietā, procesa virzītājam izdalot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, dažkārt nav iespējams, jo tas ir izmeklēšanas noslēpums. Turklāt privātpersonas (fiz. vai jur.) var vienkārši neinformēt par to, ka process tiek izdalīts vai kad būs sēde. Pret konfiskāciju privātpersonas var arī aizstāvēties nezinot, kas tieši izraisa šaubas par mantas izcelsmi, kāpēc gan nē? Lai sniedz visu, kas ir un šo to varbūt varēs izmantot arī pamatprocesā attiecībā uz vainu. Ja lēmums sev. procesa ietvaros par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju netika pārsūdzēts, jo personu neinformēja, un tas ir stājies spēkā, tad, lai persona tiek galā pati ar tiesu izpildītāju un pierāda viņam, ka nav zinājusi par procesu. Personai tik un tā visu konfiscēs, tad persona varēs tiesāties pret valsti civilprocesā un mēģināt pierādīt, ka spēkā stājies lēmums, kurš tika pieņemts ar būtiskiem KPL pārkāpumiem, ar kuru atzina mantu par noziedzīgi iegūtu, tik tiešām ir nodarījis zaudējumus.



Protams, ir interesanti lasīt, ka citās valstīs ir problēmas šajā jomā, jo es pieļauju, ka tajās pastāv konfiskācijas ierobežojumi un ir stabila judikatūra, savukārt Latvijā atsevišķos gadījumos gribas norādīt, ka noziedzīgi iegūtas mantas arests un konfiskācija nedrīkst kļūt par valsts budžeta papildināšanas līdzekli, kad „tiesiskajā valstī” personu padara par objektu un vienkārši atņem tai aktīvus.
Cassandra
22. Marts 2012 / 11:11
0
ATBILDĒT
Latvijai minētās problēmas, ka nevar konfiscēt organizētās noziedzības investīcijas mājās, restorānos utt. nav raksturīgas, jo salīdzinājumā ar Franciju, Vāciju vai Dāniju, kuras min Sesīlija Malmstrēma, Latvijas KPL normas atļauj visu rakstā norādīto: var konfiscēt aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu noziegumu; var kofiscēt trešai personas mantu; var konfiscēt bez notiesājoša sprieduma utt.



Latvijā problēma ir citur: situācija ar personu tiesību efektīva aizsardzību, ja mantas arests un konfiskācija ir nepamatota, ir bēdīga. Neskaidri un plaši formulējumu, ka interpretēt var kā grib, noved pie tā, ka bez pietiekamiem pierādījumiem un argumentiem var uzlikt mantas arestu un pēc tam sevišķā KPL procesā konfiscēt. Argumentācija un pierādījumi ir atkarīgi no tā bieži vien, cik procesa virzītājs ir apzinīgs. No citas puses, minētās darbības kriminālprocesā var veikt arī īpaši nepiepūloties. Piemēram, praksē ir zināmi gadījumi, kad tiek arestēta manta ar pamatojumu, ka tā ir kaut kādā veidā saistīta ar kriminālprocesu. Ja šādi aizskartā persona mēģina pārsūdzēt tiek izmantota dzelžaina loģika: KPL 361.panta 1.daļa paredz, ka arestēt var “ar kriminālprocesu saistītu mantu, kas atrodas pie citām personām”, ja KPL to paredz, tad šādas darbības ir tiesiskas, kā arī procesa virzītājam ir pierādījumi, ka manta ir nepārprotami saistīta ar kriminālprocesu. Nu nav tā, ka jebkuras saistības dēļ var lietu arestēt. Situācija, kad izmeklēšanas iestādes nav paspējušas arestēt iesaistīto noziedzīgā nodarījumā personu mantu, un pēc tam arestē visu, ko var sameklēt pie trešajām personām, par ko trešās personas ir reāli samaksājuši atbilstošu atlīdzību, nav pieņemama tiesiskajā valstī, bet Latvijā ir iespējamam.



Kritēriji, kuri nosaka, kas var tikt pakļauts konfiskācijai, ir izplūduši. Process, ja tiek konfiscēts bez notiesājoša sprieduma, ir ar robiem. Pat ja kaut kas tika noregulēts KPL var normu nepiemērot, piemēram, labticīgs ieguvējs: vienā lietā policija izņem lietu, jo neviens labticīgi noziedzīgu mantu iegūt nevar; citā lietā policija atsaka cietušajam īpašniekam un neatgriež lietu, jo ieguvējs ir labticīgs.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties