27. Marts 2012 /NR. 13 (712)
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss
2
Māris Brizgo
zvērināts advokāts birojā "Kļaviņš & Slaidiņš/LAWIN" 

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies.

Pašlaik ne tiesību zinātnē, ne praksē juristu starpā nav vienprātības par to, vai līgums par ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu, ja tas noslēgts ar privātpersonu, pieskaitāms publisko tiesību vai privāto tiesību līgumiem. Lai arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums nosaka, ka minētais līgums ir civiltiesisks līgums, jaunākā tiesu prakse par publisko tiesību līgumiem liek kritiski vērtēt minētā līguma piederību civiltiesisko līgumu saimei. Šajā līgumā saskatāmi gan atsevišķi publisko, gan privāto tiesību elementi. Latvijas tiesību zinātnē nav izstrādātas publisko tiesību līgumu doktrīnas un teju vienīgais pieejamais plašākais pētījums par publisko tiesību līgumiem ir vācu profesora F.J. Paines grāmatas "Vācijas Vispārējās administratīvās tiesības" tulkojums latviešu valodā. Publisko tiesību līgums Latvijas tiesību sistēmā ir relatīvi jauns un vēl pilnībā neapgūts tiesību institūts.

Autors nolēma izpētīt un noskaidrot, vai līgums par ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu ar privātpersonu ir privāto tiesību vai publisko tiesību līgums. Rakstā tiks analizēta tiesību teorija attiecībā uz publisko tiesību līgumiem, kā arī tiesu prakse saistībā ar publisko tiesību un privāto tiesību līgumu nošķiršanu. Tāpat arī normatīvais regulējums attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kā arī Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība. Autors analizēs arī valsts pārvaldes iestāžu slēgto finansējuma piešķiršanas līgumu statusu, balstoties uz tiesību teorijā un tiesu praksē noteiktajiem kritērijiem, un noslēgumā tēžu veidā piedāvās secinājumus.

 

1. Tiesiskais regulējums 2007.–2013. gada plānošanas periodam

Pirms apskatīt tematu par struktūrfondu atbalsta piešķiršanas līguma statusu, būtu lietderīgi zināt, kāds tiesiskais regulējums ir pašlaik attiecībā uz ES fondu finansējumu 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību un ar to citus pakārtotos jautājumus regulē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums1 (turpmāk – ES fondu vadības likums). Ja vadās no ES fondu vadības likuma 15. panta otrās daļas 1. punkta, kur ir minēts jēdziens "civiltiesisks līgums", tad acīmredzot likuma mērķis ir pakļaut strīdus par ES atbalsta līgumiem vispārējās jurisdikcijas tiesām.

ES fondu vadības likuma 23. pants paredz, ka strīdu par piešķirto ES fondu finansējumu var risināt gan Administratīvā procesa likuma, gan Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Savukārt ES fondu vadības likuma 24. pants nosaka, ka piešķirtais finansējums tiek atgūts ar admini­stratīvā akta starpniecību, t.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sandis
28. Marts 2012 / 22:17
0
ATBILDĒT
Māri, paldies par publikāciju! Šis jautājums tiešām ir komplicēts. Tomēr es nepiekrītu, ka visus ES fondu finansējumu līgumus varētu likt vienā maisā. Ir zināmas atšķirības arī tiesiskajā regulējumā atkarībā no fondu administrētāja un finansējuma veida.

Par G jautājumu - iešana uz tiesu ir atkarīga no līguma veida. Zinu vienu konkrētu gadījumu, kur fondu līdzekļu atgūšanā prasība tika iesniegta un uzsākta skatīt vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tas arī tiešā veidā izrietēja no piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
G
27. Marts 2012 / 12:16
0
ATBILDĒT
Interesants redzējums, kādu laiku strādāju ar fondu līgumiem un nonācu pie stipri līdzīgām atziņām. Nepameta sajūta, ka trūkst vēl kādas atsauces.

Vēl interesanti būtu izlasīt autora domas, ko darīt no līgumiem izrietošu strīdu gadījumos - uz kādu tiesu iet?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties