24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams
11
Atsaucoties uz publicēto
Marika Grunte
Konkurences padomes izpilddirekcijas Juridiskā departamenta direktora vietniece 

Komentārs par "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa rakstu "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze", kas bija publicēts šā gada 20. marta "Jurista Vārda" numurā.

Žurnālā "Jurista Vārds" 2012. gada 20. martā (Nr. 12) rubrikā "Skaidrojumi. Viedokļi" publicēts zvērinātu advokātu biroja "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa raksts "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze". Rakstā autors centies sniegt ieskatu visnotaļ sarežģītajā tēmā: vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas pēc konkurenci regulējošām Latvijas un analoģiskām Eiropas Savienības (ES) tiesību normām atzīstamas par tādām, kas pēc mērķa vai sekām kavē konkurenci, līdz ar to atzīstamas par spēkā neesošām no to noslēgšanas brīža. Konkurences tiesību skaidrojumi Latvijas juridiskajā literatūrā sniegti salīdzinoši maz, tāpēc ir atbalstāma katra šāda iniciatīva, tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka ne visi autora secinājumi vērtējami viennozīmīgi.

 

Konkurences likums un Līgums par ES darbībuvienots mērķis, atšķirīga attiecināmība

M. Gailis pamatoti norāda uz Konkurences likuma (KL) 11. panta līdzību ar Līguma par ES darbību (LESD) 101. panta pirmo daļu. Latvijas konkurences tiesības ir pārņemtas no ES konkurences tiesībām, tādējādi Latvijas normatīvie akti šajā jomā veidoti saturiski un strukturāli līdzīgi kā attiecīgās ES tiesību normas. Būtiskākā atšķirība starp abiem regulējumiem ir to juridiskajā attiecināmībā. ES konkurences tiesības attiecas uz tādām tirgus dalībnieka (vai vairāku tirgus dalībnieku) darbībām, ar kurām var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, turpretim KL piemērojams tādai rīcībai, kas var ietekmēt konkurenci tikai Latvijā vai kādā tās daļā.1

Jebkurā gadījumā, pat piemērojot konkrētas lietas izskatīšanā tikai KL, Konkurences padome gandrīz vienmēr atsaucas uz ES Tiesas (EST) judikatūrā sniegtajiem konkrēta aspekta skaidrojumiem, kā arī Eiropas Komisijas vadlīnijām attiecīgo tiesību normu piemērošanai. Arī Latvijas administratīvās tiesas, vērtējot pārsūdzētos Konkurences padomes (KP) lēmumus, analizē konkrētajā jautājumā iedibināto praksi EST judikatūrā, lai tādējādi uzsvērtu, pamatotu vai skaidrotu attiecīgo jautājumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
2. Maijs 2012 / 21:44
0
ATBILDĒT
Nerakstiet vairs par šo tēmu, labāk komentējiet padomju laika likumus - tur Jūsu interpretācijas metodes labāk iederas
JJ
2. Maijs 2012 / 21:41
0
ATBILDĒT
ouch... autore lasītājiem pastāsta, ka x + y ir vienādi ar 2. Kaut arī tas tiešām dažreiz tā ir, bet tikai izņēmuma gadījumos. Skaidrs, ka lasītājiem vieglāk izprast novienkāršotu tekstu, tāpēc arī glaimojoši komentāri.

Tomēr pēc būtības x + y var būt vienādi ar 3, 4, 5... Bet piekrītu, šāda pieeja ir sarežģīta - jādomā, jāpierāda.

M.Gailim morālais atbalsts no kolēģiem.
Roko
30. Aprīlis 2012 / 11:00
0
ATBILDĒT
Jauki.

Autore apgalvo, ka:

- LESD 101.p. 1.d. apakšpunktu dalīšanai pēc \\\"mērķa\\\" vai \\\"sekām\\\" nav nozīmes.

- Līdz ar to AT senāta secinājumam, ka visi KL 11.p.1.d. apakšpunktu noteikšanai par \\\"mērķa\\\" pārkāpumiem ir pareizs.

Manuprāt šīs raksts ir veiksmīgs šķības loģikas piemērs. Konkrēti - \\\"argument from fallacy\\\": Ja M.Gailim nav taisnības par apakšpunktu dalījumu, tad AT Senāta secinājums ir taisnīgs.



Tomēr galvenā domā: Vai AT Senāts 2009. gadā nav aizgājis par tālu ar savu secinājumu un KP vel tālāk ar šī secinājuma pielietošanu paliek atklāts.



Tomēr galvenā domā: Vai AT Senāts 2009. gadā nav aizgājis par tālu ar savu secinājumu un KP vel talāk ar šī secinājuma pielietošanu paliek atklāts.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties