Pagājušajā nedēļā ziņu portālos parādījās vēsts par asiņaino izrēķināšanos, ko Sanktpēterburgā ceturtdien sarīkoja neonacisti, piekaujot pret homofobiju vērsta gājiena dalībniekus. Pie vieniem priekiem "naciķi" no garām braucošiem autobusiem bija izrāvuši arī nejauši tur pagadījušos imigrantus – viesstrādniekus no dienvidu kaimiņvalstīm. Tā teikt – sadeva pa kaklu visiem "citādajiem", kas gadījās pa rokai.

Šai gadījumā varētu aprobežoties ar pabrīnīšanos par Krievijas speciālo uzdevumu vienības OMON (ne)spēju tikt galā ar pūli. Tomēr, ielūkojoties Latvijas interneta portālu komentāros, kas sekoja Sanktpēterburgas notikumiem, pārdomas raisa mūsu sabiedrības (vai vismaz tās "rakstošās" daļas) reakcija. Jo komentētāju vairums nevis nosoda, bet – gluži otrādi – atbalsta Sanktpēterburgas neonacistus, sak` tā tiem gājiena rīkotājiem vajadzēja, paši uzprasījās...

Arī Latvijā jūnija sākumā gaidāms līdzīga satura pasākums, tā dēvētais praids, kurā par sevi pārējai sabiedrībai atgādinās seksuālās minoritātes. Šķiet, Rīgas dome jau devusi atļauju rīkot šo gājienu. Tātad pirmais – tiesiskuma tests – tā kā būtu izturēts. Atlicis otrais – sabiedrības tolerances pārbaude.

Ļoti jācer, ka Sanktpēterburgai līdzīgi incidenti Latvijā nebūtu iespējami. Diemžēl šādu cerību ļauj izteikt nevis sabiedrības tolerance (par kuras trūkumu liecina jau minētie komentāri), bet galvenokārt pieņēmums, ka mūsu policija, sargājot tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību, darbotos efektīvāk.

Latvijas sabiedrība joprojām ar grūtībām aptver patiesību, ka viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts elementiem ir mazākuma respektēšana. Pat ja vairumam sabiedrības principā nav pieņemams fakts, ka mēdz būt cilvēki ar "netradicionālu" seksuālu orientāciju (kā to principā apliecina tiesībsarga veiktais pētījums viendzimuma laulību iniciatīvas sakarā), un vēl jo vairāk nav pieņemama šādu cilvēku vēlme rīkot publiskus pasākumus, tas nekādā veidā nedrīkst ierobežot šādu pasākumu iespējamību un apdraudēt to norisi. Pulcēšanās un vārda brīvība ir vērtība, kas jāsargā neatkarīgi no konkrētā pasākuma satura.

Vienai daļai Latvijas sabiedrības nav pieņemams 16. marts, citai šermuļus uzdzen 9. maijs, vēl kādu kaitina motociklistu pavasara sezonas atklāšanas brauciens, kura dēļ stundām ilgi nekursē sabiedriskais transports un nav iespējams tikt pāri Brīvības ielai... Tomēr tas vienkārši ir jārespektē.