Publikācijā autore analizēs ārējo motivētāju (algas, prēmijas, piemaksas un tamlīdzīgi) ietekmi uz valsts pārvaldē strādājošo¹ motivāciju, kā arī iekšējo motivētāju (mērķu noteiktība, sarežģītība un sasniedzamība, novērtējums, atgriezeniskā saikne un tamlīdzīgi) nozīmi un nepieciešamību ilgtspējīgās motivācijas sistēmās. Tāpat tiks apskatīta mērķu nenoteiktība un neskaidrība, kā arī pamatota un nepamatota kritika un reformu ietekme uz valsts pārvaldē strādājošo motivāciju un darba rezultātiem. Publikācijas noslēgumā tiks sniegti ieteikumi, kā uzlabot valsts pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmu, akcentējot nepieciešamību radīt priekšnosacījumus iekšējo motivācijas sistēmu attīstībai.

Lai sasniegtu "nelielas, efektīvas, motivētas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes"² mērķi, autores ieskatā, visupirms ir jāatjauno un jāstiprina valsts pārvaldē strādājošo motivācija, kas savukārt likumsakarīgi novedīs pie labākiem darba rezultātiem, kā arī attīstīs valsts pārvaldi kā interesantu, radošu un uz rezultātiem orientētu darba vietu. Valsts pārvaldi neviens nevar reformēt no ārpuses, tai ir jāmainās iekšēji, sākot ar tās cilvēkiem.

Valsts pārvaldē strādājošo motivācijas jautājuma analīzes aktualitāti nosaka vairāki faktori, piemēram: pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz valsts sektorā strādājošo atlīdzības sistēmu, strādājošo skaitu, motivāciju un darba rezultātiem; atlīdzības sistēmas atlabšana un atlīdzības apmēra paaugstināšana; diskusijas un, iespējams, jauns regulējums valsts sektorā strādājošo darba rezultātu novērtēšanai;³ nepārtrauktas gan mērķtiecīgas, gan arī grūti izprotamas valsts sektora reformas; pastāvīga pamatota un nepamatota ierēdniecības kritika, ko izsaka gan sabiedrība, gan arī Saeima, ministri un citi; nepieciešamība uzlabot valsts pārvaldes darbu, darba rezultātus, kā arī nepieciešamība attīstīt publisko kalpošanu un atbildību par uzticētajām funkcijām visas sabiedrības un katra atsevišķa iedzīvotāja interesēs.

I. Cilvēkresursu vadības stratēģija jeb quid pro quo attiecības

Kopš ekonomiskās un finanšu krīzes valsts pārvaldē strādājošo atalgojums, sākot ar 2009. gadu, ir daudzkārt samazinājies, atsevišķām darbinieku kategorijām pat vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar atalgojumu, piemēram, 2007. un 2008. gadā. Neapšaubāmi, krīzes ietekmē atalgojums mūsu valstī samazinājās gandrīz visās jomās strādājošajiem, līdz ar to šajā kontekstā valsts pārvaldē strādājošo situācija nekādā ziņā nebija unikāla, un to kā tādu nevajadzētu izcelt. Tomēr atlīdzības apmērs un tā samazinājums bieži tiek minēts kā viens no iemesliem, kāpēc profesionāli un spējīgi dažādu jomu speciālisti nestrādā valsts pārvaldē. Atlīdzības apmēra samazinājums bieži arī tiek minēts kā iemesls motivācijas samazinājumam un zināmai valsts pārvaldē strādājošo pasivitātei. Uzreiz gan jāatzīmē, ka autore iepriekš minēto apgalvojumu lieto ar lielu piesardzību un nekādā ziņā nevēlas to vispārināt, apgalvojot, ka visi ir pasīvi, neieinteresēti vai tamlīdzīgi. Tas vairāk lietots, lai atzīmētu, ka atlīdzības apmēram un tā samazinājumam bija un ir sekas attiecībā uz valsts sektorā strādājošo motivāciju neatkarīgi no tā, vai darbinieks vienmēr ir bijis neieinteresēts un vienaldzīgs pret savu darbu vai dedzīgs, profesionāls un pašaizliedzīgs.