Šajā rakstā AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēra noteikšanas kontekstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, gan analizēti Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par minētā administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumi, gan arī izvērtēts šādu grozījumu spēks laikā. Raksta nobeigumā piedāvāti risinājumi Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanai un attiecināšanai arī uz "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesu.
Viena no pēdējā laika nozīmīgākajām aktualitātēm Latvijas ekonomikā un tiesībās ir saistīta ar akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" (turpmāk – Krājbanka) maksātnespējas pasludināšanu.1 Tā kā pēc aktīvu apjoma Krājbanka bija uzskatāma par vienu no lielākajām Latvijas finanšu iestādēm,2 sabiedrībā salīdzinoši plašu rezonansi ieguva informācija par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – Administrators) iespējamās atlīdzības apmēru, kuru proporcionāli veido daļa no tā atgūtajiem Krājbankas finanšu līdzekļiem.
Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktu maksātnespējīgas kredītiestādes Administratora atlīdzības apmērs "ir [..] pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu".3 Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiek uzskatīts, ka Krājbankas administrēšanas gadījumā atlīdzība varētu pārsniegt vairākus miljonus latu.4
Vienlaikus tika pausts politisks viedoklis, ka Administratoru atlīdzību par kredītiestāžu maksātnespējas procesa administrēšanu vajadzētu samazināt, tomēr juridisku iemeslu dēļ šādas izmaiņas neesot iespējams attiecināt uz Krājbankas maksātnespējas procesu. Tā, piemēram, Ministru prezidents, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegtajiem argumentiem, kā būtiskāko apsvērumu šāda viedokļa pamatošanai saista ar apstākli, ka, attiecinot veicamos grozījumus uz Krājbankas Administratora atlīdzību, tiesību normai tiktu noteikts atpakaļejošs spēks laikā.5
Abstrahējoties no politiskās rīcības brīvības analīzes, šāda tiesību normu intertemporālās piemērošanas izpratne nav uzskatāma par atbilstošu tiesību zinātnei. No tiesību doktrīnas izriet, ka, attiecinot iespējamos Kredītiestāžu likuma grozījumus par Administratora atlīdzības samazināšanu arī uz Krājbankas maksātnespējas procesu, grozījumiem būtu noteikts tūlītējs spēks laikā, un, ja to pieņemšanas procesā tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips,6 likumdevējs varētu būt tiesīgs samazināt arī Krājbankas Administratora atlīdzību.
Ievērojot minēto, rakstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, gan analizēti Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par Administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumi, gan arī izvērtēts šādu grozījumu spēks laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.