Ir jāpieņem, ka lex semper intendit quod convenit rationi1 (likums vienmēr paredz to, kas ir saprātīgs), taču, lasot atsevišķus Latvijas tiesu spriedumus, rodas iespaids, ka vai nu Latvijas likumi ir nesaprātīgi, vai arī šo likumu piemērotāji nemāk vai negrib atrast šo likumu jēgu un tā rezultātā: gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr2.
1. Krimināllikums un konvencija
2012. gada 31. janvārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts taisīja lēmumu krimināllietā Nr. 15830102209 (SKK-43/12), ar kuru atstāja spēkā attaisnojošu spriedumu personai apsūdzībā pēc Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas. Šajā lietā pirms tam ar 2010. gada 16. novembra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedumu persona bija atzīta par vainīgu Krimināllikuma 326.1panta pirmajā daļā (2004. gada 12. februāra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma "Tirgošanās ar ietekmi" izdarīšanā, taču vēlāk tika taisīts attaisnojošs spiedums.
Senāts norādīja:
1. Būtiski atšķiras Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas redakcijas 2004. gada 12. februāra likuma redakcijā un 2009. gada 19. novembra likuma redakcijā.
2. Saskaņā ar Eiropas Padomes 1999. gada 27. janvāra Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju 2002. gadā Krimināllikumā tika iekļauts 326.1pants "Tirgošanās ar ietekmi". Salīdzinot Krimināllikuma 326.1pantā (2004. gada 12. februāra likuma redakcijā) un Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā minētos ietekmes un materiālā labuma raksturojumu veidus, konstatējams, ka Krimināllikums šos veidus definējis ievērojami plašāk nekā Konvencija.
3. Šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas dispozīcija (2009. gada 19. novembra likuma redakcijā) ir apsūdzētajam labvēlīgāka par ar 2004. gada 12. februāra likumā izteikto šī panta dispozīciju, kura bija plašāka. Likumdevējs ir sašaurinājis to darbību saturu, par kurām paredzēta atbildība pēc Krimināllikuma 326.1panta pirmās daļas. Tirgošanās ar ietekmi aizliegums attiecas uz tāda veida valsts amatpersonas darbību ietekmēšanu, kas notiek nelikumīgā viedā.
Nav nekas neparasts, ka likumdevējs, pieņemot kārtējos grozījumus Krimināllikumā, maina darbību saturu, par kurām ir paredzēta kriminālatbildība, taču šādi Senāta lēmuma motīvi autoru mudināja papētīt, vai tiešām tā ir, kā raksta Senāts?
Ar 2002. gada 25. aprīļa likuma "Grozījumi Krimināllikumā"3 37. punktu Krimināllikums tika papildināts ar 326.1 pantu "Tirgošanās ar ietekmi", kura pirmajā daļā tika noteikts, ka tirgošanās ar ietekmi ir materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšana vai nodošana jebkurai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, ja nav kukuļdošanas nozieguma pazīmju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
