Nu jau aizvadītajā nedēļā Latvijā un citur pasaulē runāja par un ap pirmcēloni gan katram cilvēkam, gan cilvēcei kopumā.

Lielā hadronu paātrinātāja laboratorijās zinātnieki ziņoja, ka, visticamāk, ir atklāts ilgi meklētais, par dievišķo daļiņu dēvētais bozons, kas ir visu pamatu pamats un veido matērijas masu un apvienojumā ar gravitācijas spēku objektiem un vielām piešķir svaru. Bozona atklāšana var palīdzēt atbildēt uz daudziem neskaidriem teorētiskās fizikas jautājumiem, piemēram, kas tieši notika Lielā sprādziena laikā, kā Visumā parādījās gaisma un kāpēc matērijai ir masa.

Tomēr ne mazāk intensīvi notika diskusijas par cilvēka pirmsākumu – bērnu – un viņa tiesībām. Tika ziņots, ka, sākot ar nākamo gadu, Francijā viendzimuma pāriem būs ļauts reģistrēt savu laulību un adoptēt bērnus, tādējādi paplašinot laulības institūta izpratni un personu loku, kas var adoptēt bērnus. Vācijā Ķelnes apgabala tiesa atzina, ka ebreju un musulmaņu bērnu apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu. Šajā gadījumā bērna tiesības uz privāto dzīvi stādītas pāri vecāku tiesībām realizēt ticības brīvību. Šā iemesla dēļ Holivudas kinoaktieru pāris Toms Krūzs un Keitija Holmsa nolēmuši šķirt savu laulību, jo K. Holmsa nevēlas, lai abu meita augtu T. Krūza praktizētajā un daudzu kritizētās scientoloģijas mācības ietekmē. Visbeidzot, bērnu glābējsilīšu izplatība Eiropā satraukusi bērnu tiesību aizstāvjus. ANO pārstāvju ieskatā, tiek pārkāptas glābējsilītē pamesto bērnu tiesības zināt savu izcelsmi.

Visos iepriekš minētajos gadījumos, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāda rīcība nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, jāsver dažādas tiesības. Arī bērnu glābējsilīšu gadījumā uz vieniem svara kausiem jāliek bērna tiesības zināt savu izcelsmi un uz otriem – tiesības uz veselību un dzīvību. ANO norāde pēc būtības ir pamatota. Tiesības uz veselību un dzīvību noteikti atzīstamas par svarīgākām nekā tiesības zināt savu izcelsmi, tomēr bērnu glābējsilītes nevar kļūt par pamatlīdzekli problēmas, kā dēļ vecāki atsakās no saviem bērniem, risinājumu.

Bērnu glābējsilītes mazina šīs problēmas seku kaitīgumu un morāli atvieglo vecāku lēmumu, jo viņi ir droši par turpmāku bērna veselību un labklājību, tomēr nenovērš problēmas pirmcēloni. Nepieciešams noskaidrot vecāku rīcības iemeslus, tos izanalizēt un formulēt risinājumus. Līdz ar to Eiropas valstis, tai skaitā Latvija, ir radījusi kritienam mīkstu spilvenu, tomēr nav novērsusi kritiena cēloni.