1. Neliels vēsturisks ekskurss

Lai labāk izsekotu problēmas būtībai, jāsāk ar nelielu ekskursu Krimināllikumā¹ (turpmāk arī – KL), kura sākotnējā redakcijā likumdevējs bija ietvēris tikai vienu normu – KL 221. pantu, nosakot atbildību par spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu. Ar 2006. gada 12. oktobra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"² KL 221. pantā tika izdarīti nozīmīgi grozījumi, kuru rezultātā atbildība tika attiecināta ne vien uz darbībām ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem, bet arī uz visām ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm, turklāt tika paplašināts arī pantā ietverto darbību klāsts, nosakot atbildību par attiecīgo preču iegādes un realizācijas noteikumu pārkāpšanu. Vēl plašāki grozījumi (Preiļu lietas ietekmē) Krimināllikumā tika pieņemti ar 2007. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Krimināllikumā"³, likumdevējam papildinot Krimināllikumu ar pieciem jauniem pantiem un nosakot atbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju (KL 221.¹ pants), nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu un pārvietošanu (KL 221.² pants), nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos (KL 221.³ pants), telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai (KL 221.⁵ pants), kā arī Krimināllikumā tika ietverta norma – KL 221.⁴ pants, kurā, pastāvot īpašiem nosacījumiem, paredzēta personas atbrīvošana no kriminālatbildības par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, glabāšanu un pārvietošanu.

Ar 2009. gada 21. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā"⁴ KL 221. pants tika izteikts jaunā redakcijā, likumdevējam panta pirmajā daļā nosakot atbildību par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums; panta otrajā daļā – par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai tā izdarīta lielā apmērā; un panta trešajā daļā – par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Savukārt ar 2009. gada 19. novembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"⁵ izmaiņas tika veiktas KL 221.² pantā, tā pirmajā daļā aizstājot vārdkopu "tā izdarīta atkārtoti gada laikā" ar vārdiem "ar to radīts būtisks kaitējums". Šīs pēdējās izmaiņas ir veiktas saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepcijā ietvertajām nostādnēm.⁶ Pamatojoties uz minēto dokumentu, ir izstrādāts vērienīgs likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas uz doto brīdi ir pieņemts pirmajā lasījumā Saeimā. Saskaņā ar šo likumprojektu grozījumi ir paredzēti arī Krimināllikuma normās, kas skar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apriti. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"⁷ satur izmaiņas gan attiecībā uz sankcijām, gan atsevišķu pantu redakciju, gan paredz no Krimināllikuma izslēgt 221.³ un 221.⁵ pantu. Un te vietā būtu atzīmēt, ka tiesību normu jaunrade, protams, kā viens no kriminālpolitikas centrāliem elementiem, nodrošina tādu normu izstrādi un pieņemšanu, kas ir piemērotas un nepieciešamas konkrētam laikam un situācijai. Tomēr pārlieku biežā likumu grozīšana ne vienmēr ir pietiekami pamatota,⁸ kā arī tā rada problēmas to ievērošanā un piemērošanā, kas kopumā mazina likuma cieņu un autoritāti. ⁹

2. Analizējamo noziedzīgo nodarījumu priekšmets

Pievēršoties KL 221., 221.¹ un 221.² pantam, jāteic, ka noziedzīga nodarījuma priekšmets ir tas elements, kas, no vienas puses, ļauj nošķirt KL 221. pantā un 221.¹ , 221.² pantā ietvertos noziedzīgos nodarījumus, bet, no otras puses, rada nopietnas problēmas praksē. KL 221. pantā likumdevējs ir paredzējis atbildību par nelikumīgām darbībām ar alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, savukārt KL 221.¹ un 221.² pantā ir noteikta atbildība par darbībām ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem, par kādiem saskaņā ar KL 221.¹panta dispozīcijā norādīto atzīstami: 1) nelegāli izgatavoti (ražoti) alkoholiskie dzērieni; 2) viltoti alkoholiskie dzērieni; 3) spirtu saturoši šķidrumi, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus. Alkoholisko dzērienu aprites noteikumi ir regulēti Alkoholisko dzērienu aprites likumā,¹⁰ likumā "Par akcīzes nodokli",¹¹ kā arī citos normatīvajos aktos. Normatīvie akti satur prasības, kas jāievēro, lai alkoholisko dzērienu apriti varētu uzskatīt par legālu, savukārt skaidrojums, ko saprast ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem, nedz Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nedz citos normatīvajos aktos nav dots.

Tiesu prakses materiālu analīze ļāva secināt, ka jautājums par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izpratni, līdz ar to arī par KL 221.¹ un 221.² pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma priekšmeta izpratni, ir visai neskaidrs. Tā, piemēram, kaut arī G.B. realizēja pašizgatavotu alkoholisko dzērienu, atšķaidot etilspirtu ar ūdeni, kas ir atzīstams par nelikumīgu alkoholisko dzērienu, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2009. gada 20. maija spriedumā norādīja, ka G.B. realizēja nelegāli izgatavotu spirtu saturošu šķidrumu, kas nav alkoholiskais dzēriens, bet kuru piedāvā kā alkoholisko dzērienu.¹²

Arī Valkas rajona tiesas 2011. gada 12. janvāra spriedumā¹³ konstatēts, ka "M.M. realizēja nelegāli izgatavotu (ražotu) spirtu saturošu šķidrumu, kas nav alkoholiskais dzēriens, bet kuru piedāvā kā alkoholisko dzērienu (nelikumīgs alkoholiskais dzēriens)".