Attiecībā uz vērtējuma jēdzienu „būtisks kaitējums”, tad, pateicoties likumdevēja konkrētajai norādei Īpašā likuma 23.1 pantā, tas šajā gadījumā vairs nav vērtējuma jēdziens (vai nenoteikta satura juridiskais jēdziens). Attiecīgās Krimināllikuma normas tādā gadījumā vienkārši ietver atsauci uz šo Īpašā likuma pantu. Proti, piemērotājam vairs nav jāizdara vērtēšana šajā aspektā, vien mehāniski jāsalīdzina normas sastāvs un faktiskie apstākļi.

Ja tomēr turpinām to analizēt kontekstā ar Īpašā likuma 23.panta kritērijiem, tad šeit pieļaujami būtu vairāki varianti. Pirmais: iespējams, ka apmērs 10 l absolūtā spirta pielīdzināms „ievērojamam mantiskam zaudējumam”, tad būtu jāmeklē vēl citas apdraudētās intereses. Otrais: apmērs „10 l absolūtā spirta” automātiski rada gan ievērojamam mantiskajam zaudējumam pielīdzināmu kaitējumu, gan apdraud citas intereses (piemēram, veselības). Trešais: minētais spirta daudzums ir tāds, kas pats par sevi rada ievērojamu interešu apdraudējumu – Īpašā likuma 23.p. otrais kritērijs (atceramies M.Lejas teoriju, ka zināma apmēra mantiskais zaudējums varētu būt uzskatāms par ievērojamu interešu apdraudējumu). Šeit gan rodas jautājums, vai varētu būt arī mazāks daudzums absolūtā spirta (ja pārsniegtu ievērojama mantiska zaudējuma apmērus) un citu interešu apdraudējums kā būtisks kaitējums.