4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas valstiskuma pamats
6
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) deviņdesmitgadē mazliet ēnā ir palikuši citi konstitucionālā ranga dokumenti, kas bijuši ne mazāk būtiski Latvijas valstiskuma izveidošanā un atjaunošanā. Ne velti Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas rakstīto konstitūciju veido vairāki konstitucionālā ranga akti: "Latvijas valsts konstitucionālais regulējums pamatā ir apkopots Satversmē, taču līdzās tai savu juridisko spēku ir saglabājušas 1920. gada 27. maija Deklarācijas par Latvijas valsti, [1990. gada 4. maija] Neatkarības deklarācijas un [1991. gada 21. augusta] Konstitucionālā likuma normas, ciktāl tās nav aizstātas ar Satversmes normām. [..] līdzās Satversmei spēkā esoši konstitucionāla ranga akti ir 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akts, 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, [1990. gada 4. maija] Neatkarības deklarācija un [1991. gada 21. augusta] Konstitucionālais likums."2

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Subaru
6. Septembris 2012 / 10:28
2
ATBILDĒT
Manuprāt, Pleps citējot sev tuvo Kelzenu ir tās garšvielas piebēris par daudz, vēlamo uzdodod par esošo - jebkuras reliģisko normu sistēmas pamatnorma noteic, ka kādam ir jābūt Dievam un visas autoritātes ir viņa gribas radītas. Līdzīgi tiesību sistēmas pamatnorma paredz, ka kādam jābūt konstitūcijas tēvam un tas tiek pilnvarots konstitūciju radīt. Tomēr reliģijas virsotnē ir Dievs, bet demokrātiskas pamatnormas virsotnē suverēns tauta, un konstitūcijas tēvi ir tikai pilnvarnieki un nekas vairāk, nevis tās radītāji, jā viņi var pamatnormu piespēlēt suverēnam vai iegalvot ka tā ir gana laba, bet bez suverēna gribas tā nekad nevar tiesiski kļūt par pamatnormu! Tādējādi arī tālāk rakstā tiek izvirzīta prezumcija, ka tauta klusējot piekrita proklamēšanas aktam. Var jau būt ka klusēšana konstitucionālajās tiesībās ir arī leģitīms valsts dibināšanas pamats, bet lielā vairumā gadījumu ir nepieciešama aktīva rīcība, nevis pasīva. Tā, piemēram, ja tiek dibinātas jaunas valstis starptautiski tās atzīst citas valstis par to paziņojot,nevis klusējot.
Armands
5. Septembris 2012 / 10:51
0
ATBILDĒT
Leģitīmais pamats Baltijas valstīm atdalīties no Krievijas ir tautas pašnoteikšanās tiesības. Turklāt arī pati Krievija atzīst tautas pašnoteikšanās tiesības un šo tiesību izmantošanās rezultātā no jau pastāvošajām valstīm atdalījušās teritorijas (skatīt, piemēram, Gruzijas un Dienvidosetijas piemēru). Ja Krievija atzīst Dienvidosetiju, tad vēl jo vairāk Krievijai vajadzētu izmantot iespēju paklusēt Baltijas valstu gadījumā.
Kika
5. Septembris 2012 / 10:29
0
ATBILDĒT
Līdzīgu jautājumu tad var uzdot par jebkuru nacionālo valsti, kas pēc Pirmā pasaules kara izspruka no tautu cietumiem - Austroungārijas, Krievijas utt. Līdzīgi jūs varētu apšaubīt arī piemēram, Čehijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas utt. pastāvēšanas leģitimitāti.

Valsti rada tauta ar savu gribu. Ja tā ir pieteikami spēcīga, lai to ar varas aktu radītu un pēc tam nosargātu(un apstākļi ir labvēlīgi, piem., kaimiņi ir pārāk vāji, lai konkrēto teritoriju noturētu kā savu), valsts ir. Ja nav, tad nav.

Skaidrs kā diena.

Kamēr latvieši grib un notur savu valsti, kas radīta 1917./1918. gadā, Latvija ir. Āmen!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties