Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas veidiem, vai tas ir kāds sinonīms kukuļošanai un tamlīdzīgi. Nē. Gluži otrādi. Mērķis ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka lobēšana ir atļauta darbība, kā arī novilkt robežas tam, cik tālu un kādos rāmjos tā ir atļauta. Biroja kompetencē ir Krimināllikuma 326.¹ panta piemērošana, un tajā ir noteikta kriminālatbildība par tirgošanos ar ietekmi. Latvijas vietējie lobētāji, kas par lobēšanu saņem arī samaksu, noteikti ir uztraukušies, vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt, ka vienā dienā Biroja amatpersonas varētu pieklauvēt pie durvīm ar roku dzelžiem. Tomēr lobēšana ne visos gadījumos ir tirgošanās ar ietekmi. Birojam primāri dots uzdevums izstrādāt attiecīgu likumprojektu tieši tāpēc, lai novilktu skaidru un nepārprotamu līniju starp likumīgu lobēšanu un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Šādu uzdevumu Birojam ir devis Ministru kabinets.