Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.).
Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā?
Vācijas likumdevējs (Federālais parlaments un Federālā padome) 2012. gada 29. jūnijā pieņēma vairākus likumus, lai veicinātu eirozonas stabilitāti un veiktu pasākumus ekonomiskās krīzes novēršanai. Proti, ar šiem likumiem tika gan pausta piekrišana ESM izveidei saskaņā ar 2012. gada 2. februāra Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma ierīkošanu,3 gan apstiprināts Eiropas Savienības 2012. gada 2. marta fiskālais līgums,4 kā arī Eiropadomes 2011. gada 25. marta lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu ar jaunu 3. daļu,5 saskaņā ar kuru Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja tas obligāti būs nepieciešams, lai nodrošinātu visas eirozonas stabilitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
