2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)
Intervija
Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts
37
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, – intervijā žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei un tieslietu redaktoram Gatim Litvinam 

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv).

KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu.

Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas.

Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu.

Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā.

Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Advokāts
8. Oktobris 2012 / 23:54
0
ATBILDĒT
Papūlējos un izlasīju visu viedokli. Pārliecinoši un skaidri argumentēts, nav tur ko pielikt vai ko atņemt.
Andis Titorenko
8. Oktobris 2012 / 23:48
0
ATBILDĒT
Nosacīti par tēmu:



No Satversmes iekšējās struktūras pēc 77.panta grozījumiem Saeima var bloķēt jebkuru vēlētāju ierosinātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu. Līdz ar to 2012.gada 18.februāra tautas nobalsošana nemaz nevarēja notikt. Tas vai šāda jauniegūtā Satversmes struktūra ir atbalstāma ir atkarīgs no idioloģiskās nostājas.



Satversmes spriedumama vajadzētu būt ļoti interesantam.



Attiecībā par Satversmes tiesas nekļūdīgumu, vajadzētu būt piesardzīgiem. Spilgts piemērs ir Robežlīguma lieta. Inta Ziemele šinī sakarā norāda: \"[...]Latvijas brīvprātīga un vienpusēja atteikšanās no Abrenes ar 2007.gada 27.martā parakstīto robežlīgumu ar Krieviju ir netipiska valsts rīcība\". Tiesa, turpinājumā Ziemele uzsver, ka Abrenes atdošana: \"nevar tikt uzskatīta par „būtiskas” Latvijas teritorijas daļas atdošanu\".



Norāde uz \"netipisku valsts rīcību\" ievieš šaubas. Operēšana ar „būtisks” ir riskanti. Tiesībās ir jābūt noteiktībai un arī netipiska valsts rīcība ir iekļaujama vai nu tiesiskā vai prettiesiskā rīcībā. Robežlīgumā lietā noteiktības pakāpe bija tik liela, lai rīcība būtu tipiska, lai nebūtu šaubas, lai nebūtu jāšķetina „būtiskuma” saturs.



Robežlīguma parakstīšana bija prettiesiska. Jautājums bija jānodod tautas nobalsošanai. Satversmes tiesas spriedumam Robežlīguma lietā bija jābūt ar pretēju slēdzienu.



Nav jautājums par patriotismu, nacionālismu, rietumu vai austrumu virzienā noskaņotu indivīdu. Jautājums ir par pamatotu, tīru, noteiktu juridisko konstrukciju un demokrātijas jēdziena saturisko piepildījumu, kura pamatā ir pilsoņu kopums ar reālu kvalificētā konstitucionālā likumdevēja tiesību visos valsts fundamentālajos jautājumos.
Jurčiks
8. Oktobris 2012 / 17:31
0
ATBILDĒT
Politiskais pasūtījums. To visu var pateikt nedaudz citādi: valsts ir viss, tauta nav nekas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 34
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa —
KTK Viedoklis
— Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa —
KTK atzinums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties