9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā
5
Dr.iur.
Uldis Ķinis
Satversmes tiesas tiesnesis 

"Jurista Vārdā" šogad publicēti divi krimināltiesību doktrīnai ļoti svarīgi raksti, kas saistīti ar vērtējamo kritēriju noteikšanas problēmu krimināltiesībās. Pirmā raksta "Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse" ("JV" Nr. 2, 10.01.2012.) autores ir LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras profesores Dr.iur. V. Liholaja un Dr.iur. D. Hamkova. Turpinot diskusiju, profesors U. Krastiņš publicēja rakstu "Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās" ("JV" Nr. 24, 12.06.2012.). Pētot noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar apdraudējumiem informācijas tehnoloģiju jomā un tiekoties ar informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sektora darbiniekiem, nereti jāsaņem pārmetumi, ka mūsu likumi pietiekami neaizsargā elektronisko vidi, ka bieži vien policija atsaka ierosināt krimināllietas, jo nav iespējams pierādīt "būtiska kaitējuma" faktu.

Autors, sazinoties ar saviem ārzemju kolēģiem, ir noskaidrojis, ka līdzīga problēma pastāv gan mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, gan arī citās valstīs. Vienota prakse vai universāla "brīnumnūjiņa", kas spētu atrisināt šo problēmu, joprojām nav atrasta. Problēma ir tā, ka iesniegumā par notikušu automātiskās datu apstrādes sistēmas (turpmāk – ADAS) apdraudējumu, būtiskais kaitējums jāpierāda nevis policistam, kuram ir attiecīgas juridiskas zināšanas, bet gan iesniedzējam, kuram nereti nav pat elementāru juridisko zināšanu par Krimināllikumu, kur nu vēl par krimināltiesību doktrīnu. Tad nu tiec gudrs šajā juridiskajā rēbusā ar aizsargātām interesēm un būtisku vai ievērojamu aizskārumu! Galu galā bieži šie vērtēšanas kritēriji pat nepadodas elementārai loģikai, kas praksē ir tik tuva IT speciālistiem.

Tāpēc, pilnībā piekrītot abu ievadā minēto rakstu autoru secinājumiem, autors tomēr vēlas atgādināt, kāds ir mūsu Krimināllikuma mērķis. Nerunāsim šeit par to mērķi, kas formulēts Krimināllikuma pirmajā pantā, bet par mērķi, kāpēc vispār radīts Krimināllikums, proti, aizsargāt sabiedrību pret apdraudējumiem, ko par aizliedzošiem ar soda piedraudējumu atzīst Krimināllikums vai arī aizsargājamā tiesība izriet no citiem normatīvajiem aktiem. Kāpēc mums viens no svarīgākajiem krimināltiesību principiem ir nullum crimen sine lege, un kādas konsekvences izriet no šīs sentences? No šī principa izriet arī apakšprincips nullum crimen sine lege certa (skaidrības princips) un nullum crimen sine lege stricta (analoģijas aizlieguma princips).1 Kāds tad ir šo abu minēto principu saturs? Tie abi nozīmē, ka krimināltiesību normai ir jābūt formulētai precīzi un skaidri. Taču vai vispār ir iespējams skaidri formulēt kritērijus, kuru vērtēšana lielā mērā var balstīties uz novērtētāja subjektivitāti, vai tādā veidā mēs efektīvi nodrošinām krimināltiesību galvenā mērķa – aizsargāt to personu, kurai apdraudētas likumīgās intereses, un sodīt to personu, kas vērsusi šo apdraudējumu pret personu, – izpildi?

Autors rakstā galvenokārt analizēs likuma par Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību 23. panta otrās daļas saturu. Analizējot to, galvenā uzmanība tiks veltīta jēdzienu "interese", "būtisks" un "ievērojams" saturiskajai analīzei gan no jurista, gan arī no cietušā skatpunkta, tai skaitā normas skaidrībai un noteiktībai, par ko saņemti visbiežākie pārmetumi.

 

Interese

Objektīvā nozīmē "interese"2 (lat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
11. Oktobris 2012 / 09:54
0
ATBILDĒT
Kibertiesneša rakstu nebūtu lasījis, ja nebūtu izlasījis komentārus. Kad izlasīju komentārus, sapratu, ka ir vērts izlasīt rakstu. Kad izlasīju rakstu, sapratu, ka ar vērtējuma jēdziniem Krimināllikumā esam tur pat, kur bijām raksta sākumā- lielā neskaidrībā. Loti jau gribētos no tā paša Krastiņa vai kāda cita Latvijas krimināltiesību korifeja izlasīt nevis vispārējas frāzes, bet konkrētas atbildes kaut vai par tādiem elementāriem jautājumiem: 1) vai tās \"citas intereses\" ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, vai arī tās ir kādas citos likumos aizsargātas intereses? 2)Vai tās citas intereses attiecas uz to pašu noz.nodarījuma objektu, vai uz citu noz.nodarījuma objektu? 3) Ja tās citas intereses ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, tad vai tad neveidojas noziedzīgu nodarījumu kopība un pie tam tāda kopība, kad atsevišķa noz.nodarījuma esamība ir atkarīga no tā, vai ir izdarīts cits Krimināllikumā paredzēts noz.nodarījums? 4) Ja tās citas interezses ir citas intereses, kuras aizsargā kāds cits likums, tad vai tad šī tādā gadījumā nav blanektā norma ? 5) Jautājums, kurš attiecas uz šī raksta autoru- No kura laika publiskās apsūdzības procesā pierādīšanas pienākums kriminālprocesā ir iesniedzējam vai cietušajam? Vai tad tas nav izmeklētāja un prokurora uzdevums un nevis citušā vai iesniedzēja?
nedaudz konkrētāk
11. Oktobris 2012 / 09:24
0
ATBILDĒT
1)Cit : Tā pamazām katrā vērtējuma jēdziena pielietojuma gadījumā nonāks pie šādiem pielikumiem

.......

Interesanti,kāpēc pielikumi KL var būt apdraudējumu meža videi, narkotikām un miesas bojājumiem,bet IT nē? Trīs,tas ir pieņemami,bet četri jau par daudz?

2)vai varētu palūgt skaidrojumu paudumam, ka \"krimināltiesībās MK noteikumus neatzīst\".
mazgudrais
11. Oktobris 2012 / 08:26
0
ATBILDĒT
par policijas nespēju pierādīt - te primārais nav p[iolicijas spēja vai nesopēja, bet prokurora un/vai tiesas tiesiskā apziņa (cik lielā mērā homo sovetikusa mentalitātes elementi piemīt konkrētai personai)

par sabiedrībā esošo vidējo izpratni - atsevišķam sistēms elementam - sabiedrības loceklim tā kardināli mainās, kad tiek aizskartas vinā personīgās intereses
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties