Kibertiesneša rakstu nebūtu lasījis, ja nebūtu izlasījis komentārus. Kad izlasīju komentārus, sapratu, ka ir vērts izlasīt rakstu. Kad izlasīju rakstu, sapratu, ka ar vērtējuma jēdziniem Krimināllikumā esam tur pat, kur bijām raksta sākumā- lielā neskaidrībā. Loti jau gribētos no tā paša Krastiņa vai kāda cita Latvijas krimināltiesību korifeja izlasīt nevis vispārējas frāzes, bet konkrētas atbildes kaut vai par tādiem elementāriem jautājumiem: 1) vai tās \"citas intereses\" ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, vai arī tās ir kādas citos likumos aizsargātas intereses? 2)Vai tās citas intereses attiecas uz to pašu noz.nodarījuma objektu, vai uz citu noz.nodarījuma objektu? 3) Ja tās citas intereses ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, tad vai tad neveidojas noziedzīgu nodarījumu kopība un pie tam tāda kopība, kad atsevišķa noz.nodarījuma esamība ir atkarīga no tā, vai ir izdarīts cits Krimināllikumā paredzēts noz.nodarījums? 4) Ja tās citas interezses ir citas intereses, kuras aizsargā kāds cits likums, tad vai tad šī tādā gadījumā nav blanektā norma ? 5) Jautājums, kurš attiecas uz šī raksta autoru- No kura laika publiskās apsūdzības procesā pierādīšanas pienākums kriminālprocesā ir iesniedzējam vai cietušajam? Vai tad tas nav izmeklētāja un prokurora uzdevums un nevis citušā vai iesniedzēja?