Autors, sazinoties ar saviem ārzemju kolēģiem, ir noskaidrojis, ka līdzīga problēma pastāv gan mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, gan arī citās valstīs. Vienota prakse vai universāla "brīnumnūjiņa", kas spētu atrisināt šo problēmu, joprojām nav atrasta. Problēma ir tā, ka iesniegumā par notikušu automātiskās datu apstrādes sistēmas (turpmāk – ADAS) apdraudējumu, būtiskais kaitējums jāpierāda nevis policistam, kuram ir attiecīgas juridiskas zināšanas, bet gan iesniedzējam, kuram nereti nav pat elementāru juridisko zināšanu par Krimināllikumu, kur nu vēl par krimināltiesību doktrīnu. Tad nu tiec gudrs šajā juridiskajā rēbusā ar aizsargātām interesēm un būtisku vai ievērojamu aizskārumu! Galu galā bieži šie vērtēšanas kritēriji pat nepadodas elementārai loģikai, kas praksē ir tik tuva IT speciālistiem.

Tāpēc, pilnībā piekrītot abu ievadā minēto rakstu autoru secinājumiem, autors tomēr vēlas atgādināt, kāds ir mūsu Krimināllikuma mērķis. Nerunāsim šeit par to mērķi, kas formulēts Krimināllikuma pirmajā pantā, bet par mērķi, kāpēc vispār radīts Krimināllikums, proti, aizsargāt sabiedrību pret apdraudējumiem, ko par aizliedzošiem ar soda piedraudējumu atzīst Krimināllikums vai arī aizsargājamā tiesība izriet no citiem normatīvajiem aktiem. Kāpēc mums viens no svarīgākajiem krimināltiesību principiem ir nullum crimen sine lege, un kādas konsekvences izriet no šīs sentences? No šī principa izriet arī apakšprincips nullum crimen sine lege certa (skaidrības princips) un nullum crimen sine lege stricta (analoģijas aizlieguma princips).¹ Kāds tad ir šo abu minēto principu saturs? Tie abi nozīmē, ka krimināltiesību normai ir jābūt formulētai precīzi un skaidri. Taču vai vispār ir iespējams skaidri formulēt kritērijus, kuru vērtēšana lielā mērā var balstīties uz novērtētāja subjektivitāti, vai tādā veidā mēs efektīvi nodrošinām krimināltiesību galvenā mērķa – aizsargāt to personu, kurai apdraudētas likumīgās intereses, un sodīt to personu, kas vērsusi šo apdraudējumu pret personu, – izpildi?

Autors rakstā galvenokārt analizēs likuma par Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību 23. panta otrās daļas saturu. Analizējot to, galvenā uzmanība tiks veltīta jēdzienu "interese", "būtisks" un "ievērojams" saturiskajai analīzei gan no jurista, gan arī no cietušā skatpunkta, tai skaitā normas skaidrībai un noteiktībai, par ko saņemti visbiežākie pārmetumi.

Interese

Objektīvā nozīmē "interese"² (lat.