Saskaņā ar CPL 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.¹ Ar jēdzienu “judikatūra” saprot “spēkā stājušos (un par “labiem un pareiziem” atzītu) tiesu nolēmumu kopumu, kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, kuras tiesa var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu”.² Tomēr judikatūra nav tas pats, kas tiesu prakse, t.i., tiesu prakse ir plašāks, primāri socioloģisks jēdziens, kas ietver tiesas darbību sabiedrības kontekstā (var būt laba un slikta tiesu prakse), judikatūra turpretim ir šaurāks, tīri juridisks jēdziens, kas nozīmē (galvenokārt augstāko) tiesu nolēmumu kopumu, kas pieejami sabiedrībai (publicēti) un satur abstraktas juridiskas atziņas. Pie judikatūras nepieder, piemēram, atcelti un acīmredzami kļūdaini spriedumi (taču tie pieder pie tiesu prakses).³

Tomēr praksē tiesa ņem vērā ne tikai judikatūru, bet arī tiesu praksi, līdz ar to raksta ietvaros vispārējās neprecizitātes, kuras iesniedzēji pieļauj, iesniedzot prasības pieteikumus, autore apskatīs no tiesu prakses skatpunkta. Turklāt autore vēlas akcentēt, ka tiesa izskata un vērtē tikai tos materiālus, kas tai iesniegti, kā arī procesuālo līdzekļu un paņēmienu izvēle atkarīga tikai un vienīgi no pusēm, tulkojot CPL 10. un 93. panta kopsakarā.

CPL 133. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikumā nav visi šā likuma 128. pantā noteiktie rekvizīti un ja prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129. pantā noteiktie dokumenti.⁴

No minētā izriet, ka CPL 129. pantā noteiktas prasības, kas izvirzītas prasības pieteikuma veidam un saturam, respektīvi, noteikts minimālais rekvizītu skaits, turklāt nav izvirzītas stingras prasības šo rekvizītu izvietošanas kārtībai, tādējādi nav noteikts, ka prasības pieteikumam obligāti jābūt uzrakstītam atbilstoši kādam noteiktam paraugam,⁵ līdz ar to, lai iesniegtu prasības pieteikumu vispārējas jurisdikcijas tiesā, netiek izvirzītas neizpildāmas formālas prasības.

[1] Iesniedzot prasības pieteikuma materiālus, netiek ievērotas CPL 128. panta otrās daļas 4. punkta prasības, kas nosaka, ka prasības pieteikumā norādāma prasības summa, ja prasība novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins.⁶

No minētā likuma panta jāsaprot, ka līdztekus prasības pieteikumam jāiesniedz aprēķins, tomēr nepietiek tikai prasības pieteikuma saturā iekļaut un prasības pieteikumam pievienot aprēķinu, norādot prasības pieteikumā lūgtās summas, – iesniedzot prasības pieteikuma materiālus, jāpievieno aprēķins, no kura uzskatāmi varētu pārliecināties, kā un par kādu laika periodu izveidojusies parāda summa (ja tā sastāv no vairākām pozīcijām, jānorāda, piemēram, pamatsumma, līgumsods, kavējuma procenti utt.).⁷

Turklāt prasības pieteikuma saturā iekļautais un prasības pieteikumam pievienotais aprēķins ir tikai pierādījums, kas norāda uz esošiem apstākļiem. Piedzenamās summas aprēķinam jābūt detalizētam, atšifrējot maksājumu summas, lai uzskatāmi varētu pārliecināties, kā un par kādu laika periodu izveidojusies prasības pieteikumā norādītā naudas summa, kas, piemēram, var sastāvēt no pamatparāda, līgumsoda, kavētiem procentiem, zaudējumiem utt.

Piemēram, Tukuma rajona tiesas tiesnese 2011.