20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitāla daļa un tās atsavinājums
10
Dr.iur.
Jānis Kārkliņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras asociētais profesors

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
23. Novembris 2012 / 18:16
0
ATBILDĒT
Bija interesanti lasīt līdz teikumam, ka kapitāla daļu atsavināšana, ņemot vērā tās bezķermenisko formu, ir samērā sarežģīta.

Piekrītu Proficius Aliri, ka autoram būtu jāizšķiras, vai kapitāldaļa ir lieta vai nav. Ja tā ir lieta, no teorijas viedokļa tā var būt īpašumā. Ja kapitāldaļa nav lieta, bet tiesību objekts, tā nevar būt īpašumā. Vidusceļš šajā gadījumā nav iespējams.

Tādas ļoti nekonkrētas rindkopas par īpašuma nodošanu uz kapitāldaļām, „par ko var liecināt jebkurš darījuma akts, kas apliecina īpašuma tiesību pāreju.” Šajā gadījumā būtu tikai loģiski konstatējot, ka „bezķermenisku lietu fiziski nodot nav iespējams”, izmantot teleoloģisko redukciju, reducējot CL 987.p. līdz ķermeniskajām lietām (iespēja Nr.1), vai balstīties uz pantiem par tiesību valdījumu. CL 891.p. paredz: Lai iegūtu tiesības valdījumu, ir vajadzīga, tāpat kā iegūstot lietas valdījumu, fiziska vara, kas izteicas iegūstamās tiesības faktiskā izlietošanā, un griba izlietot šo varu kā savu tiesību (iespēja Nr.2).

Man kaut kā šķiet, ka Vācijā ieraksts pret trešajām personām „tiesisko seku ziņā ir līdzīgs konstitutīvam ierakstam, taču ne identisks‘, varētu nozīmēt to, ka vācu tiesībās pastāv t.s. tiesiskā šķietamība (Rechtsschein) pret trešajām personām, tāpēc arī nav ieraksts konstitutīvs.

Un, beidzot, daudzi runā par labticīgiem ieguvējiem, ka tie jāaizsargā utml., tam jāpiekrīt. Taču konkrētus kritērijus mūsu teorija nav izstrādājusi, lai varētu diskvalificēt viltus labticīgus ieguvējus. Kad nonāk līdz strīdam, visi ir šausmīgi labticīgi un neviens neko nezināja. Tāpēc būtu naivi domāt, ka, pielīdzinot kapitāldaļas atsavināšanu nekustamu lietu atsavināšanai, viss tiks sakārtots.

Kopumā vairāki jautājumi ir apskatīti diezgan pavirši, bet laikam tāds ir raksta mērķis „turpināt …iesākto diskusiju”, nevis sniegt dažas atbildes.
x
23. Novembris 2012 / 13:06
0
ATBILDĒT
Nav saprotams, vai tiešām būtu tik grūti noteikt tādu pašu principu, kā ir attiecībā par nekustamo īpašumu, proti, tāpat, kā tas ir noteikts Vācijā, ka par kapitāla daļū īpašnieku pret trešajām personām tiek uzskatīta tikai tā persona, kura par tādu ir ierakstīta Komercreģistrā.
x
23. Novembris 2012 / 13:03
0
ATBILDĒT
No raksta var secināt, ka mūsu Komerclikuma izstrādātāji ir pilnīgi *%#@$, kas vispār nav padomājuši par UR norādīto ziņu attiecībā par dalībniekiem ticamību, un dalībnieku vai trešo personu tiesību aizsardzību...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties