Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. Rezultātā likumi pakāpeniski pārtop par detalizētām instrukcijām, katras to izmaiņas provocē jaunu grozījumu nepieciešamību, jo atsevišķu problēmu nesistēmisks risinājums rada jaunas problēmas, valdība un parlamenta komisijas ir pārslogotas, bet tie, kam likumi jāievēro, vairs nespēj izsekot visām pārmaiņām.
Likumus nedrīkst pārvērst par instrukcijām
Pēdējos gados daudzkārt esam saskārušies ar visdažādāko jomu pārstāvju, pamatā uzņēmēju, sašutumu par nemitīgajām izmaiņām likumos un citos normatīvajos aktos, kas padara daudz nestabilāku, neprognozējamāku darbu katram savā profesionālajā jomā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.