4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)
Tiesību politika
Likumu grozījumus – retāk, bet kvalitatīvāk!
12
Aigars Lūsis
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs 

Latvijas likumdošanas process sirgst ar pārspīlētu tiesiskā regulējuma jaunradi – tendenci, kad gandrīz ikvienu, pat vissīkāko dzīves problēmu mēģina risināt ar grozījumiem normatīvajos aktos un ļoti bieži tieši likumos. Rezultātā likumi pakāpeniski pārtop par detalizētām instrukcijām, katras to izmaiņas provocē jaunu grozījumu nepieciešamību, jo atsevišķu problēmu nesistēmisks risinājums rada jaunas problēmas, valdība un parlamenta komisijas ir pārslogotas, bet tie, kam likumi jāievēro, vairs nespēj izsekot visām pārmaiņām.

Likumus nedrīkst pārvērst par instrukcijām

Pēdējos gados daudzkārt esam saskārušies ar visdažādāko jomu pārstāvju, pamatā uzņēmēju, sašutumu par nemitīgajām izmaiņām likumos un citos normatīvajos aktos, kas padara daudz nestabilāku, neprognozējamāku darbu katram savā profesionālajā jomā.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
6. Decembris 2012 / 09:44
0
ATBILDĒT
Autoram taisnība!

Viens no uzskatāmiem likumdevēja radošās izpausmes piemēriem ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā no šā gada 1.jūlija. Kaut vai tas, ka nav paredzēta iespēja sūdzības iesniedzējam atteikties no prasījuma un lūgt izbeigt tiesvedību - tā laikam ir tā daudzinātā mediācija. Otrs absurds - tiesa pēc savas iniciatīvas nevar izprasīt pierādījumus. Interesanti, kā izskatīt sarežģītās Valsts darba inspekcijas un VID lietas. Jā, to var izdarīt pēc procesa dalībnieka pieprasījuma, bet ņemot vērā klientu īpatnības, tiesai dažreiz ir visai grūti panākt, lai procesa dalībnieks izteiktu tādu lūgumu. Tā kā administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana pamazām virzās kara tribunālu virzienā un kļūst fundamentāli atšķirīga no administratīvo lietu izskatīšanas, jo objektīvās izmeklēšanas princips tiesā tiek izslēgts. Apgabaltiesas ir ļoti dusmīgas, ja pirmās instances tiesnesis atļaujas ielūkoties Lursoft, Personu datu pārlūka vai CSDD datubāzēs.
dr.iur.
5. Decembris 2012 / 12:25
0
ATBILDĒT
\"Ja valsts neatkarības atjaunošanas pirmajos gados likumus rakstīja kvalificēti eksperti, tostarp no akadēmiskās vides, tad šobrīd valsts pārvaldes vājuma dēļ esam novirzījušies no pareizā ceļa, strauji virzoties uz normatīvismu, kad likumi kļūst par instrukcijām....\"

Autoram taisnība. Diemžēl mūslaikos ne tā saucamie \"eksperti\", ne deputāti nesaprot, ar ko likums atšķiras no instrukcijas, un arī tie \"eksperti\" bieži vien ir nevis eksperti, bet deletanti, kuri tikuši pie likumu sakstīšanas.
Proficius Aliri
5. Decembris 2012 / 00:09
0
ATBILDĒT
Šeit lieliski iederētos Kārļa Ducmaņa 1932.gadā rakstītais par pozitīvo tiesību apjomīgas jaunrades negatīvajiem aspektiem: „Pārspīlēta ražība likumdošanā neretis var būt arī zemas juridiskas kultūras sekas – zīme par nemācēšanu izlīdzēties ar juridiskiem palīglīdzekļiem un ar juridisku techniku, būvējot tālāk uz labiegūtiem veciem celmiem tiesību zālainās ganībās.” (Ducmanis K. Likumdošanas elementi un likumu sagatavošana dažās ārvalstīs. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1932, nr.7/8, 196.lpp.). To grūti noliegt, paskatoties kādi normatīvo aktu grozījumi top masveidā, turklāt nedomājot par nākotnes tendencēm. Dažbrīd tas atgādina kazuistisku regulēšanu – konkrētā mirkļa vajadzība dominē, bet ja kaut kas nebūs labi, var taču pieņemt grozījumus.Likumu pozitīvisms joprojām valda vairuma tiesību piemērotāju apziņā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties