Valsts pārvaldes sakārtošanas jautājums Latvijā ir aktuāls kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad pēc neatkarības atjaunošanas bija jāsāk no jauna veidot savu nacionālo administrāciju. Valsts pārvaldes reformas īstenošanas jautājums ir nozīmīgs arī šobrīd, kad ne tikai veiksmīgi jāorganizē valsts institūciju darbs, jānovērš funkciju dublēšanās, jāatvieglo birokrātiskās procedūras, bet arī jādara viss iespējamais, lai efektīvi tiktu izlietoti valsts līdzekļi un samazināts ierēdņu skaits, kas veic viena veida pienākumus.

Latvijā valsts pārvaldes institucionālā sistēma ir veidota pēc noteiktiem kritērijiem. Latvijas Republikas Satversmes¹ 58. pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir pakļautas valsts pārvaldes iestādes. Attiecīgi Ministru kabinets ir atbildīgs par visu tam pakļauto iestāžu darbību.

Viena no valsts pārvaldes centrālajām institūcijām ir valsts civildienests. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas viens no valsts galvenajiem uzdevumiem bija tieši civildienesta izveidošana, kas aizsākās ar 1994. gada 21. aprīlī Saeimas pieņemto likumu "Par valsts civildienestu",² šādā veidā ierindojot Latviju kā vienu no pirmajām valstīm Austrumeiropā, kas juridiski noregulēja valsts pārvaldē strādājošo statusu. Valsts civildienestā strādājošo ierēdņu darbību regulē gan Latvijas Republikas Satversme, gan Valsts civildienesta likums,³ gan Valsts pārvaldes iekārtas likums,⁴ gan likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā",⁵ kā arī daudzi un dažādi Ministru kabineta noteikumi un iekšējie normatīvie akti.

VTEB ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91 pastāvēšanas gadu.