25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)
Numura tēma
Valsts prezidenta izraudzīšanās demokrātijas, publiskās atbildības un pārvaldības kvalitātes kontekstā
Dr.sc.pol.
Valts Kalniņš
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks, LU docents 

Valsts prezidenta izraudzīšanās Latvijā jau ilgstoši ir izraisījusi visai pretrunīgus vērtējumus. Tas, ka Latvijā Valsts prezidentu ievēlē likumdevējs, ir izraisījis bažas pēc būtības (pat ja ne tādā formulējumā) par to, ka Valsts prezidenta izraudzīšanās nav pietiekami demokrātiska. Parasti šie iebildumi tādā vai citā veidā izteikti kā doma, ka likumdevēja griba atšķiras no tautas gribas un ka Valsts prezidents būtu jāievēlē tiešās vēlēšanās.1

Otrs jautājumu loks saistās ar to, vai sabiedrībai vajadzētu zināt, kāda ir deputātu izvēles motivācija, vai vismaz vajadzētu būt iespējai par šo motivāciju uzdot jautājumus. Šis jautājums ir aktualizēts reizēs, kad dažu Saeimas deputātu paustais viedoklis par iespējamajiem vai jau izvirzītajiem kandidātiem, šķiet, atšķīries no tā, kā deputāti faktiski nobalsojuši. Šajā gadījumā bažas ir par to, ka Valsts prezidenta izraudzīšanās process nenodrošina pietiekamu publisko atbildību.

Trešais jautājumu loks saistās ar Valsts prezidenta amatam izvēlēto personu kvalitātēm – prasmēm, zināšanām, pieredzi u.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties