Čikāgas Universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens (Milton Friedman) rakstīja: "Plaši izplatīts uzskats, ka politika un ekonomika pastāv atsevišķi, ka indivīda brīvība ir politikas problēma, bet materiālā labklājība ir ekonomikas problēma un ka jebkuru politisko iekārtu var apvienot ar jebkuru ekonomisko sistēmu. Tomēr šāds uzskats ir maldīgs. [..] Brīvas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar ekonomiku."⁶ Tādējādi valsts labklājība ir lielā mērā atkarīga no valsts iekārtas un ekonomikas mijiedarbības. Straujas ekonomiskās svārstības pasaules finanšu tirgos pierādīja, ka liberālisma filozofija nepiedāvā risinājumus politisko un ekonomisko procesu stabilizēšanai. Ekonomisko un politisko procesu mijiedarbībai tika mests jauns izaicinājums – izraudzīties tādus krīzes pārvarēšanas līdzekļus un pasākumus, kas neapdraud tiesisku valsti.⁷

Situācijas raksturojums

Satversmes tiesas prakse valsts finanšu jautājumos norāda uz to, ka attiecīgais jautājums konstitucionālās tiesvedības aspektā kļuva aktuāls noteiktos sociālekonomiskos apstākļos. Proti, laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam Latvijā bija vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, iekšzemes kopproduktam pieaugot ik gadu vidēji par 11 procentiem.⁸ Savukārt 2009. gada otrajā ceturksnī Latvija piedzīvoja straujāko ekonomiskās aktivitātes samazinājumu Eiropas Savienībā. Piemēram, "valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gada pirmajos sešos mēnešos bija par 15 procentiem mazāki nekā attiecīgajā laika posmā 2008. gadā, [..] iekšzemes kopprodukta kritums salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem bija 18,7 procenti".⁹ Saeima minēto laika posmu apzīmējusi kā "strauju ekonomikas lejupslīdi",¹⁰ savukārt Satversmes tiesa ekonomikas situāciju Latvijā raksturojusi kā "ekonomisko krīzi".¹¹ Likumdevējs, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, 2008. un 2009. gadā veica vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā sociālo tiesību jomā, samazinot sociālā nodrošinājuma – pensiju un pabalstu – apmēru. 2011. gada 22. decembrī Starptautiskais Valūtas fonds slēdza piekto un pēdējo pārskata misiju Latvijā. Šajā sakarā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis secināja, ka "Latvijā krīze attīstījās pēc V veida scenārija – straujš kritums un tai sekojoša strauja izaugsme, un tas ir labākais veids, kā pārvarēt krīzi".¹²

Raksturotā situācija pievērsa valsts varas institūciju un ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību valsts ekonomikai, tostarp arī valsts budžeta jautājumam. Tādējādi šie jautājumi nokļuva arī konstitucionālās tiesas darba kārtībā. Minētais fakts ļauj apgalvot, ka konstitucionālā tiesvedība atspoguļo valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgus jautājumus.

Laika periodā no 2009. līdz 2011. gadam Satversmes tiesa taisījusi divdesmit vienu nolēmumu, kuros skarti valsts finanšu jautājumi. Analizējot minētos nolēmumus, jāsecina, ka izskatītās lietas var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst lietas, kurās Satversmes tiesa vērtējusi ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesas spriedumi "ekonomiskās krīzes lietās"¹³ norāda, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumi jāveic, tos iepriekš pienācīgi izvērtējot un ievērojot tiesiskas valsts principus. Līdz ar to no Satversmes tiesas nolēmumiem izriet kritēriji, kas jāievēro likumdevēja varai un izpildvarai, īstenojot ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus.