Latvijā internetu regulāri izmanto 70,3% iedzīvotāju.1 Tas ir pieejams visās2 874 publiskajās bibliotēkās3 un visās pašvaldībās.4 Ar katru gadu internets kļūst aizvien lētāks,5 turklāt attīstās informācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, padarot internetu arvien vairāk pieejamu ikvienam, tādējādi arvien vairāk kļūstot par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču, pieaugot interneta lietotāju skaitam, pieaug arī datornoziegumu upuru skaits. Tāpēc vienlaikus rodas jautājums: vai personas korespondence un cita pārraidāmā informācija elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir pietiekami skaidri noteikta un aizsargāta?
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
