[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".¹ Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, vairāk koncentrējoties uz savas argumentācijas izklāstu.

[2] Latvijas valststiesībās jau gana ierasts atsaukties uz K. Dišlera veiktajiem pētījumiem kā autoritatīvu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) interpretācijas avotu.² Ja iepriekš uzmanība tikusi veltīta apjomīgākajiem K. Dišlera darbiem, tad beidzamo gadu notikumi – vēlētāju ierosinātais Satversmes grozījumu projekts par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu, likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" būtiska pārstrādāšana Saeimā,³ tiesvedība Satversmes tiesā par šā likuma normu atbilstību Satversmei,⁴ kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – Komisija) lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"⁵ un ar to saistītās tiesvedības⁶ – piesaistījusi plašu uzmanību šim apjomā nelielajam, bet mūsdienu konstitucionālo tiesību diskusijās tik aktuālajam K.