[1] Maksātnespējas likumā regulētās saistību dzēšanas procedūras mērķis ir ietverts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķī. Likums nosaka,¹ ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju (autora izcēlums). Maksātnespēja ir labākais veids, kā fiziskajai personai dot iespēju atjaunot tās maksātspēju un pilntiesīgi atgriezties civiltiesiskajā apritē, tā var tikt uzskatīta par sava veida "otro iespēju".²

Saistību dzēšanu parādnieks var lūgt īstenot tajos gadījumos, kad starp parādnieku un kreditoriem pastāv neizpildītas saistības (maksāšanas saistības). Lai piemērotu saistību dzēšanas procedūru, parādniekam nedrīkst būt likumā noteiktie ierobežojumi.³ Savukārt jau pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu⁴ par saistību dzēšanas procedūras uzsākšanu, viens no galvenajiem parādnieka uzdevumiem ir saistību dzēšanas plāna izpilde.⁵ Visu minēto priekšnoteikumu īstenošanās būtu pamats tiesai lemt⁶ par parādnieka saistību dzēšanas plānā norādīto atlikušo saistību dzēšanu.

Lai noskaidrotu, kādas saistības pakļaujas dzēšanai, ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, kāda ir kreditoru prasījumu iesniegšanas un atzīšanas kārtība, kā arī sekas, ja šo kārtību neievēro. Tas arī dotu atbildi uz jautājumu, kādas saistības ir iekļaujamas parādnieka saistību dzēšanas plānā.

[2] Maksātnespējas likums nosaka, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.