2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
3
Viktors Tihonovs
zvērināts advokāts, "Zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja" vadītājs

Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta normāla darbība. Kā zināms, kukuļošana (kā kukuļdošana vai kukuļņemšana) būtiski apdraud šo valsts institūciju normālo darbību. Tādēļ likumdevējs kukuļņemšanu atzīst par smagu noziegumu, bet, pastāvot sevišķi pastiprinošiem apstākļiem, – pat par sevišķi smagu noziegumu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kapēc
5. Aprīlis 2013 / 10:54
0
ATBILDĒT
Kāpēc ļaujat publicēties vienai pusei lietā? Jau atkal un atkal. Vai ir normāli, ka JV tiek izmantots kā tiesas, citu juristu domāšanas ietekmēšanas līdzeklis konkrētās lietās (kur nav gala nolēmuma).
Proficius Aliri
3. Aprīlis 2013 / 23:48
0
ATBILDĒT
Izlasot rodas priekšstats, ka visa pamatā ir faktisko apstākļu un pierādījumu vērtēšanas jautājums. Lasītājam, nezinot konkrētos lietas apstākļus un pat bez pieejas attiecīgajiem tiesas nolēmumiem nav iespējams tur iedziļināties. Spēlēšanās ar vārdu „domāt” dažādu nolēmumu tekstos neko nedot, jo šā vārda nozīmju loks ir plašs – no iekšējiem pārdzīvojumiem, uzskatiem, secinājumiem u.tml. līdz pat „gribēt”, „būt pārliecinātam”, „būt nolūkam”, kas vairs būtiski neatšķiras no vainas formu atspoguļojošo jēdzienu satura attiecīgajiem elementiem.

Literatūrā kukuļošanas aspektā subjektīvā puse pamatā analizēta visai skopi, faktiski neatšķiras no autora izmantotajiem citātiem. Tā galu galā gribētos konkrēti uzzināt, vai personai konkrēti jāapzinās, jāsaprot utt. (lai kādu vārdu lietotu), ka tas labums ko viņa dod ir „kukulis”, ka tā persona, kurai dod ir „valsts amatpersona”. Resp., vai viņai būtu jāpiemīt izpratnei par juridisko kvalifikāciju.
?
3. Aprīlis 2013 / 15:22
0
ATBILDĒT
Kaut kā neticas, ka prokurors apsūdzībā norādīja, ka persona kukuli gribēja nodot jebkuram, tajā skaitā arī valsts amatpersonai, un ka persona, dodot kukuli, pieļāva, ka kuli, iespējams, nodos nevis valsts amatpersonai, bet ministrijas tulcei. Interesanti, kā kukuli valsts amatpersonai var dot ar netiešu nodomu. Apsūdētai ir tiesības teikt, ko viņa grib, bet tas nenozīmē, ka uz vārda jātic, ka apsūdzētā deva kukuli neparko ministrijas tulcei vai apkopējai.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties