2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
3
Viktors Tihonovs
zvērināts advokāts, "Zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja" vadītājs 

Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta normāla darbība. Kā zināms, kukuļošana (kā kukuļdošana vai kukuļņemšana) būtiski apdraud šo valsts institūciju normālo darbību. Tādēļ likumdevējs kukuļņemšanu atzīst par smagu noziegumu, bet, pastāvot sevišķi pastiprinošiem apstākļiem, – pat par sevišķi smagu noziegumu.

Ņemot vērā apstākli, ka valsts amatpersonām piešķirtās pilnvaras bieži vien skar plašu personu interešu loku vai arī valsts amatpersonas pilnvaru realizācija rada būtiskas tiesiskas sekas, kukuļošanas noziegumu izmeklēšana notiek pastiprinātas intereses apstākļos. Sevišķi, ja pie kriminālatbildības tiek saukta sabiedrībā pazīstama vai ar tādu saistīta persona. Neapšaubāmi, šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana nav vienkārša, bet tomēr nedrīkst ignorēt fundamentālus tiesiskas valsts pamatprincipus un pie atbildības saukt nevainīgas personas, savas darbības attaisnojot, piemēram, ar mērķi iegūt liecības, kas būtu apsūdzošas kādai citai noteiktai personai.

Šajā rakstā vēlos apskatīt kādu konkrētu iztiesātu krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības bija saukta persona J.Š. Nozīmīgumu lieta ieguva ne vien tās sensitīvisma dēļ (iesaistīto iestāžu un personu dēļ), bet arī krimināltiesību pamatjautājumu apskatīšanas un padziļinātas analīzes dēļ.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2009. gada 5. jūnijā pieņēma spriedumu, personu J.Š. atzīstot par vainīgu kukuļdošanas mēģinājumā. Persona J.Š., tiesas ieskatā, bija devusi atlīdzību savam darbiniekam, kurš to kā mantisku labumu (kukuli) nodeva kādas ministrijas tulkam par to, lai tā palīdz sagādāt izziņu par J.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kapēc
5. Aprīlis 2013 / 10:54
0
ATBILDĒT
Kāpēc ļaujat publicēties vienai pusei lietā? Jau atkal un atkal. Vai ir normāli, ka JV tiek izmantots kā tiesas, citu juristu domāšanas ietekmēšanas līdzeklis konkrētās lietās (kur nav gala nolēmuma).
Proficius Aliri
3. Aprīlis 2013 / 23:48
0
ATBILDĒT
Izlasot rodas priekšstats, ka visa pamatā ir faktisko apstākļu un pierādījumu vērtēšanas jautājums. Lasītājam, nezinot konkrētos lietas apstākļus un pat bez pieejas attiecīgajiem tiesas nolēmumiem nav iespējams tur iedziļināties. Spēlēšanās ar vārdu „domāt” dažādu nolēmumu tekstos neko nedot, jo šā vārda nozīmju loks ir plašs – no iekšējiem pārdzīvojumiem, uzskatiem, secinājumiem u.tml. līdz pat „gribēt”, „būt pārliecinātam”, „būt nolūkam”, kas vairs būtiski neatšķiras no vainas formu atspoguļojošo jēdzienu satura attiecīgajiem elementiem.

Literatūrā kukuļošanas aspektā subjektīvā puse pamatā analizēta visai skopi, faktiski neatšķiras no autora izmantotajiem citātiem. Tā galu galā gribētos konkrēti uzzināt, vai personai konkrēti jāapzinās, jāsaprot utt. (lai kādu vārdu lietotu), ka tas labums ko viņa dod ir „kukulis”, ka tā persona, kurai dod ir „valsts amatpersona”. Resp., vai viņai būtu jāpiemīt izpratnei par juridisko kvalifikāciju.
?
3. Aprīlis 2013 / 15:22
0
ATBILDĒT
Kaut kā neticas, ka prokurors apsūdzībā norādīja, ka persona kukuli gribēja nodot jebkuram, tajā skaitā arī valsts amatpersonai, un ka persona, dodot kukuli, pieļāva, ka kuli, iespējams, nodos nevis valsts amatpersonai, bet ministrijas tulcei. Interesanti, kā kukuli valsts amatpersonai var dot ar netiešu nodomu. Apsūdētai ir tiesības teikt, ko viņa grib, bet tas nenozīmē, ka uz vārda jātic, ka apsūdzētā deva kukuli neparko ministrijas tulcei vai apkopējai.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties