Mūža ieslodzījuma izpilde Latvijā CPT skatījumā

CPT ziņojumos par 1999. gada un 2002. gada vizītēm Latvijā norādīja, ka ilgtermiņa ieslodzījums uz notiesātajiem var atstāt sociāli degradējošu iespaidu. Nonākot ieslodzījumā, ilgtermiņa notiesātajiem var rasties vairākas psiholoģiskas problēmas un viņos ir vērojama tendence arvien vairāk atsvešināties no realitātes. Šī iemesla dēļ tiek apgrūtināta viņu reintegrācija sabiedrībā, kurā viņi gandrīz visi ar laiku atgriezīsies. Uz mūžu notiesātajām personām ir jānodrošina iespēja daudzpusīgi un mērķtiecīgi sevi nodarbināt.

CPT norādīja, ka noteikums, kas aizliedz uz mūžu notiesātajām personām sazināties ar citiem notiesātajiem, ir pilnīgi nepamatots. Uz mūžu notiesātās personas (kā arī visu citu ieslodzīto) uzraudzība būtu jāpiemēro, pamatojoties uz individuālo risku un vajadzību novērtējumu, lai lēmumi, kas attiecas uz drošību, tostarp pakāpi, kādā ir pieļaujama saskarsme ar citiem ieslodzītajiem, tiktu pieņemti katrā gadījumā atsevišķi. Ņemot vērā minēto, CPT atkārtoti aicināja Latvijas varas iestādes pēc būtības pārskatīt režīmu, kas tiek piemērots uz mūžu notiesātajām personām.

Turklāt CPT norādīja, ka, izvedot uz mūžu notiesātās personas ārpus kameras, ikreiz viņām nav jāuzliek roku dzelži, vēl jo vairāk tādēļ, ka šis speciālais līdzeklis tiek piemērots jau tā drošā vidē (cietuma teritorijā). To pašu var attiecināt uz suņu izmantošanu. CPT lūdza Latvijas varas iestādes veikt individuālo riska novērtējumu visām uz mūžu notiesātajām personām un attiecīgi piemērot šiem notiesātajiem piemērojamos speciālos līdzekļus.¹

CPT 2004. gada vizīte. Ziņojumā, ko Latvijas valdībai sniedza CPT par vizīti Latvijā 2004. gadā no 5. maija līdz 12. maijam, attiecībā uz uz mūžu notiesātajām personām tika norādīts, ka, izņemot pastaigu svaigā gaisā stundu dienā, uz mūžu notiesātās personas joprojām vienatnē vai kopā ar kameras biedru visu laiku bija ieslēgtas kamerās bez iespējām iesaistīties lietderīgās aktivitātēs. Uz mūžu notiesātajām personām joprojām aizliegts sazināties ar ieslodzītajiem no citām kamerām. Turklāt visām uz mūžu notiesātajām personām ārpus kameras tika piemēroti paši stigrākie drošības pasākumi (roku dzelži un trīs cietuma apsargi ar suni).²

Latvija savā atbildē uz CPT ziņojumu norādīja, ka tehnisku iemeslu dēļ Jelgavas cietumā nav iespējams uz mūžu notiesātajām personām nodrošināt telpas, lai veiktu rehabilitācijas pasākumus, tāpēc ar uz mūžu notiesātajām personām tiek veikts tikai individuālais darbs, vienlaikus norādot, ka Jelgavas cietumā plānots izbūvēt telpas sociālās rehabilitācijas pasākumu uz mūžu notiesātajām personām organizēšanai. Daugavpils cietumā (ar 2008. gada 31. oktobri tika likvidēts Daugavpils cietums un Grīvas cietums, un ar 2008. gada 1. novembri izveidots Daugavgrīvas cietums) tika izstrādāta sociālās rehabilitācijas programma, kas paredzēta uz mūžu notiesātajām personām. Tāpat atbildē norādīts, ka ir veikts katras uz mūžu notiesātās personas individuālās riska pakāpes novērtējums, piemērojot individuālus drošības pasākumus.³

CPT 2007. gada vizīte. Nākamā CPT vizīte Latvijā notika 2007. gadā no 27. novembra līdz 7. decembrim. CPT savā ziņojumā attiecībā uz uz mūžu notiesātajām personām norādīja, ka Latvijas iestādes nav darījušas gandrīz neko, lai uzlabotu uz mūžu notiesāto personu ieslodzījuma apstākļus Latvijas ieslodzījuma vietās, lai gan iepriekš CPT ir sniegusi ieteikumus šajā saistībā. Gan Daugavpils cietumā, gan Jelgavas cietumā uz mūžu notiesātās personas joprojām atrodas kamerās 23 stundas diennaktī vienatnē vai kopā ar vienu kameras biedru bez lietderīgām nodarbēm. Turklāt uz mūžu notiesātajām personām nav atļauts kontaktēties ar pārējām uz mūžu notiesātajām personām no citām kamerām, kas ir nepieņemami.