Biedrošanās brīvība ietekmē publiskā viedokļa par politiskiem jautājumiem veidošanos un kalpo par demokrātiskas sabiedrības brīvprātīga lēmuma konstituējošo elementu. Šai biedrošanās formai ir īpaša nozīme, jo Eiropas kopējā vērtība ir reprezentatīvā demokrātija, ko īsteno ar politisko partiju starpniecību. Politiskajās partijās notiek interešu konsolidācija, caur partijām valsts varas orgāni tiek saistīti ar tautu. Partijas veido domu dažādību, kam ir īpaša nozīme demokrātiskā sabiedrībā.³

Latvijas Republikā politisko partiju darbību regulē Politisko partiju likums, kura mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu (Politisko partiju likuma 1. pants).

Biedrošanās brīvībai demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti augsta vērtība – bez tām demokrātija nav iespējama, bet arī demokrātiskā sabiedrībā šīs brīvības nav bezgalīgas – uz likuma pamata un leģitīma mērķa dēļ valsts tās konkrētajā gadījumā var ierobežot, taču šiem ierobežojumiem, lai tie būtu attaisnoti, ir jābūt demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamiem.⁴

Biedrošanās brīvības ierobežojumu konstitucionālais pamats ir Latvijas Republikas Satversmes 116. pants, kas noteic ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 102. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādā veidā valsts nodrošina attiecīgās pamattiesības izmantošanu, kā arī aizsargā citu personu tiesības un pārējās konstitucionālās vērtības.

Tomēr nav pieļaujama patvaļīga pamattiesību ierobežošana. Tās var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips.⁵ Tādējādi biedrošanās brīvību var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu svarīgu interešu, leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo mērķi.

Biedrošanās brīvība ir vispāratzīta vērtība arī Eiropas līmenī. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 11. pants noteic, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, vai citu cilvēku tiesības un brīvības.