Cilvēkiem un valsts varai jādiskutē katru dienu. Viens no izciliem veidiem, kā diskusijai izvēlēties jautājumus, ir interneta vietne manabalss.lv, kas piedāvā ikvienam pieteikt savu ideju, censties pārliecināt vēl citus un atsaucības gadījumā iekļaut to parlamenta darba kārtībā. Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu, kurā nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Starp citu, manabalss.lv veiksmes stāstu pamanījis un atzinīgi novērtējis arī laikraksts The New York Times šā gada 10. aprīļa numurā.
Viena no iniciatīvām, par ko parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu, ir "Fotoradari 15+". Idejas autori ierosina ar fotoradaru palīdzību fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Savukārt kontrole līdz minētajai robežai tiktu atstāta tikai ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.
Atzinīgi vērtējot pilsonisko aktivitāti un jautājuma aktualizāciju, par ko arī Saeimai drīzumā būs jādiskutē, tomēr saturiski šī ideja nav atbalstāma. Ar šo iniciatīvu tiek aicināts izrādīt iecietību pret sabiedriskās drošības apdraudējumu. Ja likumā ir noteikts maksimālais braukšanas ātrums, tad tas ir ar satiksmes drošību pamatots un nobīde no tā vairo nedrošību un palielina risku lielākam kaitējumam iespējamā ceļu satiksmes negadījumā. Pārkāpuma fiksēšanas efektivitāte un neizbēgamības palielināšanās, ko nodrošina fotoradari, nevar būt par iemeslu, lai iecietīgāk izturētos pret līdz šim atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Ja šī ideja tiks iekļauta tiesiskajā regulējumā, ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes 30 km/h pie skolām un bērnudārziem kļūs bezjēdzīgas, jo nesasniegs savu mērķi. Turklāt ieguvumi, ļaujot pārvietoties ar auto par 15 km/h ātrāk un izvairīties no atbildības, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru, ir nesamērīgi ar radīto risku. Nespēja vai nevēlēšanās vadīt savu auto likumā atļautajā ātrumā nav pamats nesodāmībai. Tā tikai "apkalpo" dažu cilvēku egoistisko tieksmi pēc ērtībām.
Turklāt, visticamāk, tas palielinās transportlīdzekļa vadītāju patvaļu pārsniegt atļauto ātrumu ne tikai par 15 km/h, bet vēl vairāk. Lielākā daļa jau šobrīd vada auto nevis ar atļauto ātrumu 90 km/h, bet aptuveni 100 km/h, 50 km/h vietā brauc ar 60 km/h. Vietā atgādināt teicienu – kurš lēnāk brauks, tas tālāk tiks. Ļaujot braukt ātrāk, ieguvums laika ziņā ir minimāls – apmēram deviņas minūtes uz 100 km ar ātrumu 90 km/h; trīs minūtes uz 10 km ar ātrumu 50 km/h.
Vajadzētu atbalstīt nevis lielāku risku sabiedriskajai kārtībai, bet aicināt cilvēkus novērtēt un cienīt līdzcilvēku veselību un dzīvību, kā arī drošības sajūtu sabiedrībā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.