Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Inese Laizāne. Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus. 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas saskaņā ar Civillikuma definīciju paredz aizstāt vārdus "rīcībspējīga fiziskā persona" ar vārdiem "pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādība". [..] 2. – arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pirmajā redakcijā atbalstītos priekšlikumus, kas bija 14. pantā, iestrādā 41. pantā. Tātad "Vispārīgi ar publisku pasākumu norisi saistītie ierobežojumi" un precizē šo redakciju ar konkrētiem ierobežojumiem un izņēmumu gadījumiem. Konkrētie ierobežojumi ir: izmantot arī stilizētā veidā bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistiskos svastiku, SS zīmes un padomju simbolus, sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Ināra Mūrniece. Šis priekšlikums tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas veidotajā darba grupā, kurā piedalījās gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Valsts policijas, gan Drošības policijas pārstāvji, un ar viņiem šis priekšlikums tika gan saskaņots, gan ļoti rūpīgi izdiskutēts. Pēc tam diskusijas turpinājās Saeimas Cilvēktiesību komisijā, un šīs normas mērķis ir ļoti skaidrs – novērst iespējas, izmantot publiskus un izklaides, un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru noziedzīgu režīmu ideoloģiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki, kas dodas uz šādiem pasākumiem, apzināti izvēlas vai neizvēlas ņemt līdzi priekšmetus vai šo divu noziedzīgo režīmu simboliku. Tātad šis mērķis, ar kādu viņi dodas uz publisko pasākumu, ir acīmredzams un ļoti skaidrs.

Faktiski šis jautājums ir par to, vai Latvijā ir bijuši divi noziedzīgi režīmi? Vai Latvijā ir bijusi padomju okupācija, un vai padomju totalitārais režīms ir bijis noziedzīgs? Latvija to ir atzinusi. Tas ir atzīts arī starptautiski, un pie šīs koncepcijas aicinu arī turēties. Šī norma ir samērīga, mēs vērtējām arī to samērīgumu šajā gadījumā, un tā kā šādus gadījumus saistībā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu izvērtē tiesa, tad Valsts policija konstatēs lietas apstākļus, un pēc tam tiesa vispusīgi, ņemot vērā kontekstu un to, kā šajā situācija ir izmantota simbolika, lems par soda mēra piemērošanu vai arī šīs personas attaisnošanu.