1. Ievads

1. Šķiet, ka globālā mērogā nav labāk zināma piemēra kā tehnoloģiju gigantu "Apple" un "Samsung" strīdi, lai raksturotu pagaidu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – PAL) lomu tiesvedībā un ietekmi uz biznesu.¹ Strīdi par patentu un dizainparaugu tiesību pārkāpumu pēc būtības vēl nebija atrisināti, taču tādās pirktspējīgās jurisdikcijās kā Vācija, ASV un Austrālija jau tika noteikts pagaidu aizliegums tirgot atsevišķus "Samsung" produktus. Var tikai iztēloties, kādu finansiālo efektu šāds pagaidu aizliegums var radīt vienai vai otrai strīdā iesaistītajai kompānijai.

2. Nav dzirdēts, ka Latvijas tiesas atrastos uz "Apple" un "Samsung" globālo strīdu kartes. Taču intelektuālā īpašuma strīdi notiek arī Latvijā. Šādos strīdos nereti tiek prasīts piemērot PAL. Šis relatīvi jaunais tiesību institūts nostiprināts Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 30.² nodaļā.² Lai arī PAL piemērošanas tiesu prakse veidojas lēni,³ nedaudzie pieejamie tiesu nolēmumi atklāj pozitīvas tendences tiesību tālākveidošanā. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmumos attīstīts tā sauktais četru soļu tests, kas ļauj noskaidrot pamatu PAL nepieciešamībai. Šāda testa ieviešana ir atbalstāma, jo saskan ar Direktīvā 2004/48/EK⁴ (turpmāk – Piemērošanas direktīva) noteiktajiem tiesību principiem un veicina tiesisko noteiktību.

3. Šajā rakstā vispirms tiks apskatīts PAL institūts, tā izcelsme. Tad uzmanība tiks veltīta Piemērošanas direktīvas tiesību principiem. Pēc tam tiks iztirzāts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas (turpmāk – Augstākā tiesa) praksē piemērotais četru soļu tests.

2. PAL tiesību institūta ģenēze

4. PAL piemērošanas pamati atspoguļoti Piemērošanas direktīvas 9. pantā: "[..] tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma var: a) attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot iepriekšēju izpildrakstu,⁵ lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu [..]; b) dot rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības tīklā."

5. Dalībvalstīm minētās prasības bija jāievieš nacionālajās tiesībās. Latvijā attiecīgā norma iekļauta CPL 250.¹⁰ panta pirmajā daļā: "Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu [..]."⁶ CPL tekstā, līdzīgi kā Piemērošanas direktīvā, netiek sniegtas plašākas vadlīnijas, kā konstatēt pārkāpuma pamatu un kādos gadījumos, to konstatējot, tiesa tomēr var nepiemērot PAL.

6. Lai izprastu PAL piemērošanas nepieciešamību, ir jāņem vērā Piemērošanas direktīvā paustie harmonizācijas mērķi un intelektuālā īpašuma tiesību specifika. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu intelektuālā īpašuma tiesības ir atzītas par vienu no cilvēka pamattiesībām, kuras valstīm ir pienākums aizsargāt.⁷ Šis uzstādījums atspoguļots arī Piemērošanas direktīvā: "Intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir jāļauj izgudrotājam vai radītājam gūt likumīgu peļņu no sava izgudrojuma vai darba."⁸ Vienlaikus direktīvas autori atzinuši, ka, "nepastāvot efektīviem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļiem, netiek veicināta jauninājumu ieviešana un jaunrade un mazinās ieguldījumi".⁹ Tātad harmonizācijas mērķis, kura gaismā jātulko arī PAL piemērošanas pamati, ir vērsts gan uz tiesību īpašnieku subjektīvo tiesību realizāciju, gan arī uz sabiedrības ieguvumiem jauninājumu un jaunrades formā. Šo mērķi var sasniegt, "iekšējā tirgū nodrošinot augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni".¹⁰

7. Nevērtējot, cik pamatoti ir Piemērošanas direktīvas preambulā deklarētie apgalvojumi par intelektuālā īpašuma aizsardzību kā priekšnoteikumu jauninājumiem (inovācijai) un jaunradei,¹¹ ir jāatskatās uz Piemērošanas direktīvas izcelsmes apstākļiem. Tas atvieglotu attiecīgo normu interpretāciju.

8. PAL institūtam ir starptautisks raksturs. Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – "TRIPS Līgums"), kas ir noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka to "tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus: [..] novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos [..]".¹² Arī Eiropas Savienība kā TRIPS Līguma dalībnieks apņēmās īstenot šī līguma noteikumus, kas tika paveikts, pieņemot Piemērošanas direktīvu (9. pantu). Pirms tam gan pagaidu pasākumu jēdzienu interpretēja Eiropas Savienības tiesa (turpmāk tekstā – EST).¹³ Minētās atziņas ņemtas vērā Piemērošanas direktīvā.

9. Latvijas tiesībās pirms attiecīgās CPL nodaļas ieviešanas PAL institūts nav bijis pazīstams.