4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad aizliegts klusēt jeb atsevišķās domas
30
Mg.iur.
Jānis Vanags
Latvijas Universitātes doktorants 

Gandrīz par katru tiesas spriedumu ir kāds neapmierinātais, visbiežāk jau tas procesa dalībnieks, kas lietu ir zaudējis, vai viņa pārstāvis.1 Tomēr ir arī reizes, kad ar lietu nesaistīts jurists nevar pieņemt sprieduma atziņas, it īpaši, kad tās izteiktas Senāta spriedumā, kas ietekmēs tālāko tiesu praksi. Tādos brīžos klusēt nedrīkst. Šis raksts ir par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 30. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-644/20132 un tā motivācijas analīzi.

Lieta un spriedums

Lietas apstākļi, var teikt, ir ikdienišķi: banka izsniegusi klientam kredītkarti, līgumā nosakot gan minimālos ikmēneša maksājumus kredīta atmaksai, gan procentu apmēru par kredīta izmantošanu. Par saistību izpildes kavējumu paredzēts līgumsods. Līgumā bankai noteiktas tiesības "vienpusēji atkāpties no līguma" un pieprasīt parāda atmaksu, ja klients neveic maksājumus saskaņā ar līguma noteikumiem. Klients savas saistības nav izpildījis, un banka, izmantojot pielīgtās tiesības, paziņojusi klientam par atkāpšanos no līguma un pieprasījusi parāda atmaksu desmit dienu laikā. Klients parāda atmaksu nav veicis, un banka cēlusi prasību tiesā par pamatparāda, līgumsoda un procentu piedziņu. Pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi daļēji, un sakarā ar prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību ierosināta kasācijas tiesvedība.

Senāts atzina, ka kreditors ir tiesīgs atprasīt parāda pamatsummu, kā arī līgumsodu un līgumiskos procentus, kas aprēķināti līdz atkāpšanās brīdim, bet no atkāpšanās brīža – tikai likumiskos procentus. Senāts norādījis, ka "sakarā ar nokavējumu Civillikums paredz līguma atcelšanu divos veidos, pirmkārt, tādu, kurā kreditoram ir tiesības prasīt līguma atcelšanu, otrkārt, tādu, kurā kreditors tiesīgs vienpusēji paziņot par līguma izbeigšanu".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
30 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rolands
12. Septembris 2013 / 09:17
0
ATBILDĒT
Malcis, Jāni! Foršs raksts! Ļoti patika atsevišķi epiteti. :)
Novērotājs
17. Jūnijs 2013 / 00:34
0
ATBILDĒT
Un vēl. Kāds būtu autora viedoklis gadījumā, ja aizdevuma līgumam beidzies termiņš, taču nauda nav atdota - kādi procenti, līgumsodi piemērojami? Vai arī beidzies nomas līguma laiks, bet īpašums nav atbrīvots un nomas maksa netiek maksāta, tad kā ar procentiem, līgumsodiem? Vai tad var rēķināt procentus un līgumsodus pēc līguma, kuram jau termiņš sen pagājis?
figero
10. Jūnijs 2013 / 15:53
0
ATBILDĒT
Autors pēc būtības jau atkārtoja to, ko rakstīja Lapsa savā rakstā vienu dienu JV pirms Senāta janvāra sprieduma. Senāts vienkārši nelasa JV :).

Interesantākais, mauprāt, ir tas, ka atsevišķās domas nav izteikuši tie senatori, kas pieņēma pretējo spriedumu iepriekš oktobrī(SKC-1584/2012) - Garda, Gencs, Jonikāns! Kāpēc tik strauji mainījāt domas, senatori?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 27
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties