Varētu šķist, ka Latvijā jau gandrīz ir sasniegta dzimumu līdztiesība. Ideālā gadījumā tas nozīmētu, ka sievietei un vīrietim tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība un abiem dzimumiem ir vienlīdzīga pieeja resursiem un iespējas izpausties politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā.

Jā, kopš Latvijas Republikas pirmsākumiem sievietēm ir vēlēšanu tiesības, visi bērni bez dzimumu izšķirības Latvijā mācās skolās, turklāt augstskolās šobrīd studē pat vairāk meiteņu nekā puišu, atšķirībā no ļoti konservatīvām sabiedrībām Latvijas sieviete drīkst iegūt autovadītāja apliecību un bez vīrieša klātbūtnes izlemt, uz kuru pusi stūrēt...

Tomēr aizvien tiek norādīts arī uz problēmām. Tādas ir, piemēram, neredzamie "stikla griesti" karjerā, pret kuriem, pretendējot uz atbildīgiem amatiem, "atsitas" daudzas sievietes, zema pārstāvniecība aktīvajā politikā, augstāks nabadzības un sociālās atstumtības risks utt.

Arī atalgojums sievietēm Latvijā kopumā ir par 15,5% zemāks nekā vīriešiem. Šai ziņā gan mēs neesam starp Eiropas lielākajiem grēkāžiem, bet statistiski kūļājamies kaut kur pa vidu (skat. Eurostat 2013. gada februāra apkopojumu) – līdzās Dānijai, Zviedrijai un Francijai. Turpretī vislielākā sieviešu diskriminācija atalgojuma ziņā Eiropas Savienībā ir – uzminiet kur? – Igaunijā (27,7%), Austrijā (24%) un Vācijā (22,3%).

Jāsaka gan, ka cīņa par dzimumu līdztiesību dažkārt mēdz izpausties jaunās un pat ļoti pārsteidzošās formās. Par vienu no tādām nesen ziņoja vācu preses izdevums "Spiegel". Proti, Vācijas akadēmiskajā vidē diskriminācija tiek novērsta pat valodas lietojuma līmenī, lai tādējādi cīnītos pret stereotipisko lomu sadalījumu sabiedrībā.

Runa ir par neseno Leipcigas Universitātes Senāta lēmumu augstskolas satversmē lietot sieviešu dzimtes lietvārdus dažādu amatu vispārējai apzīmēšanai. Resp., šajā dokumentā ir runa par profesorēm (Professorinnen), nevis profesoriem, zinātniecēm (Wissenschaftlerinnen), nevis zinātniekiem un doktorantēm (Doktorandinnen), nevis doktorantiem. Vien zemsvītras piezīmē tiek norādīts, ka šie termini attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem.

Tāpat Hannoveres Medicīnas augstskolas promocijas noteikumos kādu laiku ticis izmantots šāds pats princips: visi doktorantūras studenti neatkarīgi no dzimuma dēvēti par doktorantēm, un arī mācību iestādes vadītājs apzīmēts sieviešu dzimtē – prezidente (Präsidentin), kaut gan faktiski augstskolu tobrīd vadījis vīrietis.

Šeit jāatzīmē, ka līdz šim vācu valodā tāpat kā latviešu valodā parasti cilvēku kopuma, kādas profesijas vai amata vispārīgai apzīmēšanai tikusi lietota vīriešu dzimte. Arī mēs sakām, piemēram, "Valsts prezidenta kanceleja", "tiesneša ētika" un "jurista profesija".

Protams, var piekrist vācu akadēmiķiem, ka stereotipu nojaukšana valodas līmenī arī ir svarīga un neapšaubāmi veicina pārmaiņas sabiedrībā, jo valoda ir domāšanas instruments. Tomēr tik radikāli soļi ir rūpīgi jāapsver, lai nepanāktu pretēju efektu – nepadarītu cīņu par līdztiesību formālu un pat komisku.

Lūk, daži JV sacerēti praktiski piemēri, kas varētu sekot dzimumu līdztiesībā balstītai latviešu valodas gramatikas reformai (sirsnīgs lūgums to neuztvert personīgi vai sāpīgi!):

• "Uz tikšanos bija ieradušās Latvijas eksprezidentes Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga."

• "Pasākumā piedalījās Senāta departamentu priekšsēdētājas – Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa un Pēteris Dzalbe."

• "Spraigas diskusijas raisījās starp Latvijas Universitātes profesorēm Ilmu Čepāni, Kalvi Torgānu un Ringoldu Balodi."

• "Uz docentes amatu pretendēja Jānis Pleps."

Skan jocīgi. Pagaidām?