Efektīvai tiesu sistēmai ir būtiska nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Paredzami, savlaicīgi un izpildāmi tiesu nolēmumi ir būtiska saistošas komercdarbības vides sastāvdaļa.²

Investīciju drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas esamība valstī ir viens no galvenajiem kritērijiem investēšanas lēmuma pieņemšanā.

Lai gan Pasaules ekonomikas foruma Pasaules valstu konkurētspējas ziņojumā 2012.–2013. gadam Latvija, salīdzinot ar iepriekšējiem ziņojumiem, juridisko vidi raksturojošos rādītājos ir novērtēta nedaudz augstāk, tomēr joprojām tādos jautājumos kā efektivitāte strīdu risināšanā, juridiskā efektivitāte regulējošo normu izvērtēšanā, īstenotās politikas saprotamība un prognozējamība u.c. tiesu efektivitāti raksturojošos aspektos Latvija ievērojami atpaliek, piemēram, no kaimiņvalstīm Lietuvas vai Igaunijas.³

Tādēļ ar šo pozīcijas ziņojumu Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – ĀIPL) sniedz savus priekšlikumus un uzsver šādus aspektus tiesu sistēmas efektivitātes veicināšanā.

1. Tiesas un tiesu nolēmumu autoritātes nostiprināšana

1.1. Kvalitatīvs, argumentēts un pamatots tiesas nolēmums

ĀIPL norāda, ka svarīga tiesas slodzes mazināšanai ir sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un tiesām. Tiesas un tiesu nolēmumu autoritātei ir tieša ietekme uz tiesas procesa efektivitāti un ātrumu. Kvalitatīvs un pamatots tiesas nolēmums mazina lietas dalībnieku vēlmi to pārsūdzēt, vienlaikus arī ievērojami atvieglojot nākamās tiesu instances darbu lietas izskatīšanā.

Tiesas nolēmumu autoritātes nostiprināšanā katra individuālā nolēmuma pārliecināšanas spējai ir būtiska loma. Skaidra un izvērsta nolēmumu motivācija rada gan lielāku iespēju pārliecināt konkrētās lietas dalībniekus, samazinot nolēmuma pārsūdzības iespējamību, gan arī veicina vienveidīgas, skaidras tiesu prakses veidošanos. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka no praktiskā viedokļa, piemēram, ja tiek apmierināta kasācijas sūdzība, kasācijas instances nolēmumā iekļautā motivācija saistīta ar nepieciešamību sniegt skaidrus argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, lai apelācijas instances tiesa varētu savu kļūdu saprast un efektīvi to novērst. Tādējādi izslēdzot iespēju, ka lietas izskatīšana no jauna vēl vienu reizi varētu atgriezties apelācijas instances tiesā. Savukārt, ja kasācijas sūdzība noraidīta, pienākums sniegt procesa dalībniekiem skaidrus un saprotamus argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta, tiesu saista tādā ziņā, ka tai tiesiskās kārtības labad ir nepieciešama autoritāte sabiedrībā, lai sabiedrība tai uzticētos kā taisnīgam strīdus risināšanas forumam, nevis meklētu citus, ne tik godīgus veidus konkrētas problēmas risināšanai.⁴

Jāuzsver, ka Civilprocesa likuma 189. panta trešā daļa jau šobrīd nosaka, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā tiesai ir jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.