25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)
Numura tēma
Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis

Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas sēdes, un darbu ar likumprojektu ir paredzēts turpināt arī vasarā.

Mediācija ir svarīgs un efektīvs instruments strīdu risināšanā. Spēkā esošie normatīvie akti neliedz to piemērot praksē, un mediācijas pakalpojumi Latvijā ir pieejami jau 10 gadus – mediatori palīdz risināt ģimenes konfliktus, darba un civiltiesiskos strīdus. Tomēr līdz šim brīdim pietiekami detalizēta mediācijas (izlīguma ar starpnieku) kārtība un noteikumi ir definēti tikai attiecībā uz strīdu risināšanu kriminālprocesā, kur Valsts probācijas dienests sekmīgi piedāvā un īsteno mediācijas pakalpojumus.1

Mediācijas likuma izstrādi īpaši iedvesmoja Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva "Par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās". Kaut gan Mediācijas likumprojekta izstrādes gaitā primāri tiek domāts par alternatīvu civiltiesisko strīdu risināšanu, likumā tiks definēti arī vispārīgie mediācijas principi un pamatnoteikumi, kas ietekmēs mediācijas ieviešanu arī citās tiesību nozarēs. Lai arī Mediācijas likums nekļūs par universālu normatīvo aktu, kas noregulēs visus ar mediāciju saistītos jautājumus, tomēr tas juridiski nostiprinās Mediācijas standartus un nepārprotami demonstrēs valsts atbalstu mediācijas piemērošanai.

Atzīstot, ka mediācija var tikt piemērota dažādu strīdu risināšanai, tai skaitā kriminālprocesā un administratīvajā procesā, apakškomisija praktisku apsvērumu dēļ tomēr nolēma nepaplašināt Mediācijas likuma darbības sfēru, jo nepieciešamība pārskatīt spēkā esošās normas, kas regulē izlīgumu kriminālprocesā, kā arī mediācijas ieviešana administratīvajā procesā, prasītu papildu izvērtējumu un tiesību normu analīzi, kas kavētu Mediācijas likuma pieņemšanu.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mediācijas kvalitāti, apakškomisija atbalstīja koncepciju, kas paredz, ka likumā paredzētos mediācijas pakalpojumus varēs sniegt tikai sertificēti mediatori.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties