Neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu to termiņu ietvaros, kas norādīti Civillikuma 693. pantā. Turklāt šajā pantā norādītos termiņus mantojuma pieņemšanai nevar atjaunot vai pagarināt.
Ja neatraidāmais mantinieks ir izteicis gribu mantojumu pieņemt likumā noteiktajā kārtībā, proti, viena gada laikā, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies mantojumu iegūt. Taču, ja, neraugoties uz gada laikā izteikto gribu mantojumu iegūt, šāda iespēja zudusi tā iemesla dēļ, ka mantojuma atstājējs ir visu mantu atdāvinājis, neatraidāmam mantiniekam ir tiesības neatņemamo daļu izprasīt Civillikuma 1922. pantā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā: senatore referente S. Lodziņa, senatore A. Briede, senators Z. Gencs, senators V. Jonikāns, senators N. Salenieks, senators K. Torgāns, senatore E. Vernuša, rakstveida procesā izskatīja I.K. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 6. oktobra spriedumu I.K. prasībā pret O.G., ar trešo personu D.M. par mantojuma neatņemamās daļas izdošanu un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā.
Aprakstošā daļa
[1] I.K. 2008. gada 9. jūnijā cēlis tiesā prasību pret O.G., ar trešo personu D.M. par mantojuma neatraidāmās daļas izdošanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 404., 423.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.