Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta.
1. ES tiesību perspektīva
Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pants paredz sadarbību starp dalībvalstu tiesām un ES Tiesu, dodot iespēju dalībvalsts tiesai apturēt lietas izskatīšanu nacionālā līmenī un lūgt ES Tiesu sniegt lietas izskatīšanā iesaistītās ES tiesību normas skaidrojumu. Attiecībā uz jautājumu, vai konstitucionālās tiesas ietilps šo LESD 267. pantā minēto “tiesu” lokā, nedz pats LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos nesniedz precīzu atbildi. Tomēr praksē līdzšinējā ES Tiesas nostāja ir bijusi ļoti atvērta attiecībā pret dalībvalstu konstitucionālo tiesu izrādīto vēlmi sadarboties – līdzšinējā praksē visos gadījumos, kad dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir vērsušās pie ES Tiesas pēc prejudiciālā nolēmuma, ES Tiesa šo prejudiciālo nolēmumu ir sniegusi.
Interesanti, ka ES Tiesa dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir tik acīmredzami uzskatījusi par tiesām, kuras ir tiesīgas lūgt prejudiciālus, ka tā savos spriedumos pat nav mēģinājusi analizēt dalībvalstu konstitucionālo tiesu atbilstību vispārējiem jēdziena “tiesa” kritērijiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
