6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)
Notikums
Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas
2
Bīriņu seminārs savā desmitajā gadskārtā uz tiesībpolitisku domu apmaiņu pulcēja lielu skaitu Latvijas tiesībnieku – gan zinātniekus, gan tiesību normu radītājus, gan to piemērotājus praksē
Foto: Boriss Koļesņikovs

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nu ziniet
12. Augusts 2013 / 13:02
0
ATBILDĒT
Ministrs Bordāns:

Viņa ieskatā parlaments ir orientēts uz komunikāciju ar Tieslietu padomi, taču būtu jāuzlabo savstarpējās saziņas kultūra un prasmes.

:)



Kas tieši parlamentam jāiemācās?Jāapgūst kalendārs un rakstītprasme,lai savus jēlos lēmumus nestumtu uz TP pirmspēdējā dienā ķeksīša dēļ? Ja tā \"orientācija\" visiem būtu tikpat kusla,tad vairums būtu nekatrās dzimtes.
sm.
6. Augusts 2013 / 09:47
0
ATBILDĒT
Nu kāpēc visu laiku par to vēsturi preambulas sakarā... Ir taču 4.maija deklarācija kā materiālās satversmes avots, ko tiesas jau bez problēmām (aiztures) piemēro. Savukārt identitātes (piem., latviešu valodas, nacionālas valsts) aizsardzība jau arī ir iestrādāta Satversmē, un atliek tikai parādīties iezīmīgai lietai, kad par to esamību vairs nebūs šaubu. Ne tāpēc preambula vajadzīga, lai nostiprinātu jau vispārzināmas lietas, kuras būtu jāizskata varu ikdienas procesos.



Drīzāk preambula būtu vajadzīga, lai noteiktu tautai svarīgu un mūžīgi eksistējošu vērtību samēru (piem., valsts v vietējās lemšanas tiesības, dabas aizsardzība v privātīpašums...), kur ir acīmredzams, ka nākotne nesīs problēmas, savukārt Satversme visas vērtības nostāda vienādi.



Provizoriski preambula varētu noteikt, ka Latvijas tauta, kura par svarīgām uzskata tās vietējās pašnoteikšanās tiesības, kā arī tās zemes, dabas un kultūras aizsardzību, savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi. Diemžēl, no malas skatoties, tiesību teorētiķi preambulu iecerējuši iespējami sarežģītu, lai ar tās palīdzību atrisinātu visus pašreiz sasāpējušos jautājumus, kas būtu galīgi garām, jo preambulai ir jābūt cilvēkus uzrunājošai un par dzīves pamatlietām. Cilvēkiem vienmēr būs svarīgi lemt vietējā līmenī, lemt par savu zemi (pat ar visu jus cogens aizsardzību šīs tiesības bieži ir atklāti neaizsargātas), saglabāt tiesības uz tīru dabu (tiesības prasīt saudzīgu apiešanos) un savas kultūras īpaši priviliģēto stāvokli; turklāt neatkarīgi no ES vai ne no ES. Arī pasaules tendences rāda šādu virzienu – iet uz vietējo, uz ilgtspējību, uz cilvēku lemšanu par sevi; būtu muļķīgi preambulā risināt vecus jautājumus, īpaši, ja vēlas, lai Satversme ilgi kalpotu; būtu jādomā, kas noderēs jaunajai paaudzei. Arī oriģinālā Satversme bija rakstīta progresīvi, ņemot jauno.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties